Metāli
Metāli ir metālisku elementu veidotās vienkāršās vielas.
Metāli relatīvi labi vada siltumu un elektrību.
Metālu sakausējumi ir nozīmīgi konstrukciju materiāli.
Lielākā daļa metālu brīvā veidā nav stabili un oksidējas (korodē), veidojot stabilākus savienojumus.
Zelts
Dabā zelts ir sastopams galvenokārt brīvā veidā, jo tas ir
ķīmiski inerts.
Zelts ir dzeltenas krāsas metāls ar ļoti labu korozijas izturību.
Tīrais zelts ir pārāk mīksts un viegli sadilst, tāpēc izstrādājumu izgatavošanai to iepriekš sakausē ar citiem metāliem, biežāk ar varu un sudrabu, dažos gadījumos ar platīnu, pallādiju, tēraudu un kadmiju.
585.proves zelts apzīmē zelta un citu metālu sakausējumu attiecībā 585 pret 415. Tas ir, ja ņem, piemēram, 1000 gramu 585.proves zelta sakausējuma, tas nozīmē, ka tajā zelta ir 585 grami, bet pārējais ir citi metāli (ligatūra). Tādā veidā, 585.proves juvelierizstrādājumos zelta saturs veido 58,5%.
Baltais zelts sastāv no 585 zelta daļām un ligatūras, kuras sastāvā ietilpst pallādijs vai niķelis. Šāds savienojums piedod sakausējumam baltu toni.
Bronza
Bronza ir metālu sakausējums, kura sastāvā parasti ir varš un alva.
Bronza ir senākais sakausējums, kuru iemācījies pagatavot cilvēks.
Latvijā bronzu sāka izmantot ap 1500. gadu p. m. ē. To ieveda no citām zemēm.
No bronzas izgatavo monētas, gultņus, vārstuļus, mākslas priekšmetus, lieto enerģētiskajā rūpniecībā u.c. …
