RAKSTURĪGĀKĀS ĪPAŠĪBAS
Vairums ķīmisko elementu ir metāliskie elementi. To vienkāršās vielas ir metāli.
Metāli ir cieti, smagi, tiem raksturīgs metāliskais spīdums, grūti kūstoši.
Tie labi vada siltumu un elektrību, pēc sitiena šķind.
Tiem raksturīga kaļamība: tos var veidot ar sitieniem.
Citi metāli ir velvējami un stiepjami: no tiem var izstiept tievas stieples.
Izņēmums ir dzīvsudrabs, kas parastajā temperatūrā ir šķidrs.
Kaut arī metālu īpašības ir līdzīgas, tomēr tās arī atšķiras, un tas nosaka metālu lietošanu. Daži metāli, piem., alumīnijs, ir viegli, tāpēc tie labi noder lidmašīnu būvēšanai. Daži citi metāli, piem., hroms, ir izturīgi pret koroziju, tāpēc to izmanto vannas istabu ierīcēm.
METĀLU KRĀSA
Pēc krāsas metālus iedala melnajos un krāsainajos metālos
Pie melnajiem metāliem pieskaita dzelzi un tā sakausējumus
Dzelzs mūsdienas ir svarīgākais metāls, jo dzelzs un tās sakausējumi (melnie metāli) veido aptuveni 95 % no metalurģijas produkcijas. Melnās metalurģijas pamatā ir čuguna (dzelzs sakausējums, kas satur vairāk par 2% oglekļa; satur arī Si, Mn, nedaudz P un S) un oglekļa tērauda (dzelzs sakausējums, kas satur 0,1- 2% oglekļa; satur arī Si, Mn un arī nedaudz P un S) ražošana.
Pie krāsainajiem metāliem pieder visi pārējie metāli – alumīnijs, cinks, hroms, niķelis u. c., izņemot cēlmetālu grupas.
Krāsaino metālu grupā var atsevišķi izdalīt varu un tā sakausējumus, pārējo daļu veido baltie metāli.
METĀLU ATRAŠANĀS DABĀ
Visizplatītākais metāls Zemes garozā ir alumīnijs. Otrā vietā ir dzelzs. Ļoti izplatīts ir arī kalcijs (Ca), magnijs (Mg), kālijs (K) un nātrijs (Na).
Metālus raksturo tieksme piesaistīt skābekli, mitrumu un reaģēt ar apkārtējo vidi, tādēļ tie dabā reti sastopami kā tīrradņi. Metāli, savas ķīmiskās aktivitātes dēļ, veido dažādus savienojumus un sastopami minerālu un rūdu veidā.
Izņēmums ir cēlmetāli (zelts (Au), sudrabs (Ag), platīns (Pt) ) un puscēlie metāli ( varš (Cu), dzīvsudrabs (Hg) ). Tie sastopami brīvā veidā.…
