Berze
Tātad, jo lielāks berzes koeficients, jo lielāks berzes spēks ir jāpārvar ķermeņu kustībā.
Berzes koefiients ir atkarīgs no
materiāliem, no kuriem ir izgatavoti ķermeņi, kas slīd viens pret otra virsmu,
no ķermeņu virsmas apstrādes – berzi var samazināt, virsmu pulējot, padarot to gludāku, kā arī lietojot dažādas smērvielas (automašīnu detaļas smērē ar eļļu, lai tās mazāk nodiltu un sasiltu, jo berzes rezultātā ķermeņi sasilst).
Berzi var mazināt, ķermeņus veļot, nevis velkot jeb slīdēšanas vietā lietojot rotāciju. Vienam ķermenim veļoties pa otra ķermeņa virsmu, kustību kavē rites berzes spēks.
Berze
Rites berzes spēks atkarīgs ne tikai no balsta reakcijas spēka, bet arī no riteņa vai lodes rādiusa R
Deformācijas
Ķermenim pieliekot ārēju spēku, var notikt tā deformācija –
izmēru un formas maiņa.
Deformācijas var būt tik lielas, ka mēs tās varam saredzēt, kā arī mikroskopiskas, kuras fiksē tikai instrumenti ar lielu jutību.
Pazīstamākie deformācijas veidi ir stiepe, spiede, liece, vērpe un bīde.
Deformācijai pakļaujas tikai elastīgs ķermenis, kuram pretstatā ir absolūti ciets ķermenis – tāds ķermenis, stap kura jebkuriem diviem punktiem attālums nemainās.
Deformācijas
Spiedē un stiepē atālums starp diviem ķermeņa punktiem atbilstoši samazinās (saīsinājums) un palielinās (pagarinājums).
l ir garums pēc spēka pielikšanas, l0 ir sākotnējais garums.
…
