Megalītu celtnes. Dolmeni, menhīri un kromlehi

Dolmeni (fr. dolmen < bretoņu dol – galds + men –
akmens) ir pēc četrstūra plāna veidotas celtnes ar lielām,
reizēm labi apskaldītām akmens plāksnēm, kas novietotas
uz sāniem un pārklātas ar tādu pašu lielu četrstūra akmens
plāksni. Tiek uzskatīts, ka ar bluķiem iežogotā telpa
kalpojusi dzimtas apbedījumiem.

Visvairāk dolmenu atrodas Ziemeļafrikā, Eiropas rietumu,
ziemeļu un dienvidu daļā un Krievijā.

Menhiri (fr. menhir < bretoņu men – akmens + hir – garš) ir
vertikāli novietoti akmens stabi, kuru augstums reizēm
sasniedz 20 m. Reti kalpoja kā akmens pieminekļi, biežāk tie,
iespējams, bija pielūgšanas priekšmeti. Tos bieži rotā ciļņi,
reizēm tie izveidoti kā figūras (cilvēku, dzīvnieku, u.c.).

Visvairāk menhiru atrodas Rietumeiropā: Īrijā, Anglijā un
Francijā.…