Matemātiskie atklājumi, kas veicinājuši dabaszinātnes attīstību

Matemātika astronomijā
Var veikt dažādus izmērus debess objektiem ar teleskopiem. Noteikt, kas atrodas tālāk vai tuvāk no kāda debess ķermeņa,piemēram, Saule no mums atrodas apm.400reižu tālāk par Mēnesi.
Var aptuveni noteikt zvaigznāju skaitu,piemēram, visa debess sadalīta 88 zvaigznājos,kurus var atrast pēc tiem raksturīgā zvaigžņu izvietojuma.
Ap.280g.p.m.ē.Aristarhs no Samosas izstrādāja pirmo heliocentrisko sistēmu,izmantoja trigonometriskus aprēķinus,lai noteiktu attālumu no Zemes līdz Saulei un Mēnesim.(Heliocentrisms-hipotēze, ka Saule ir Visuma centrā, un ap to rotē planētas un zvaigznes.)

Astronomijā
Pašu zvaigžņu skaits ir bezgalīgs, bet ar neapbruņotu aci bezmēness naktī virs horizonta var ieraudzīt aptuveni 3000 zvaigžņu.
Debess diennakts griešanās parādības ērti iepazīst, izmantojot matemātisku konstrukciju-debess sfēru-iedomātu sfēru ar brīvi izraudzītu rādiusu un centru novērošanas punktā.
Kartes un koordinātas.Lai izveidotu zvaigžņu karti,kas zvaigznājus attēlotu plaknē, jāzina zvaigžņu koordinātas. [matemātikā lietotie jēdzieni plakne un koordinātas jeb atrašanās vieta].

Astronomijā
Kosmisko raķešu orbītu formas.Ja raķetes palaidīs bultu virzienā pa parabolu vai hiperbolu, tās neatgriezīsies; kustība pa šo līkņu daļām,kas attēlotas ar svītrlīnījām, nenotiks.
(jēdzieni parabola,hiperbola ir manāmi matemātikā)

Matemātika bioloģijā
Mehānikas atklājumi pilnveidoja rēķināšanas metodes, kvantu ķīmija un mikrobioloģijā pilnveidojās tiklīdz tika izgudrots elektromikraskops.
Dabā esošie rekordisti tiek atzīmēti noteiktā grāmatā ar noteiktu skaitli,piemēram, visātrākā čūska-melnā mamba 25km/h,visgarākie indes zobi-Gabonas bitisodzei Āfrikas tropos- 1,2m garai čūskai ir 3cm gari indes zobi,ātrākās ķirzakas Andos un jūras krastā skrienot īsās distances ar 30km/h.

…