Viens no izcilākajiem 20. gadsimta dramaturgiem latviešu literatūrā.
Trimdas pirmās paaudzes literāts.
Nopietns, atturīgs dzīves vērotājs, filozofisks Visuma apcerētājs, retu reizi viņu varēja redzēja smejamies.
Dzīvē viņš bija smalkjūtīgs, kautrs, atturīgs, nekad viņš nebilda neko lieku, no Zīverta nebija gaidāmi vārdu plūdi.
Biogrāfija
Mācās:
1) Vilces pagasta Mežmuižas- Berķenes četrgadīgajā pamatskolā,
2) Jelgavas hercoga Pētera ģimnāzijā,
Skolas laikā aizraujas ar literatūru, īpaši K. Hamsunu, F. Dostojevski, F. Šilleru, V. Šekspīru, H. Ibsenu. Skolā ļoti spēcīga grieķu un latīņu programma. Mārtiņu aizrauj Cicerons, Horācija odas.
Bērnībā pārslimo difteriju, bet tuberkuloze pavada rakstnieku ilgus gadus.
1924. gadā M. Zīverts absolvē ģimnāziju.
Iestājas Romas Universitātē, bet iztikas līdzekļu trūkuma dēļ mācības pārtrauc.
1925. gadā uzsāk mācības Latvijas Universitātē, paralēli studijām strādā žurnālistikā – “Jaunajā Zemgalietī”, taču nenokārtota eksāmena dēļ diplomu neiegūst.
1925. gadā iestājas mākslinieku apvienībā“Zaļā vārna”.
Darbojas Nacionālajā teātrī, taču ar pirmajām lugām “Katakombas” un “Hasana harēms” negūst ievērību.
1931.gadā Nacionālajā teātrī izrādītā luga “Nafta” uzreiz pievērš uzmanību un iegūst sabiedrības atzinību.
Daudz lielāku uzmanību, salīdzinājumā ar pirmajiem darbiem , autors pievērš tēlu attiecību risinājumam, daudz stingrāk iezīmē centrālo un sekundāro tēlu lomas.
Šajā laikā M. Zīverts aizsāk savus mēģinājumus pie daiļrades īpatnējākā žanra- kamerlugām.
1937. gadā saņem 1000 Ls lielu Kultūras fonda godalgu par lugu “Tīreļpurvs”.
1938. gadā kļūst par Nacionālā teātra dramaturgu.
1940.-1944. g. Strādā Dailes teātrī par literārās daļas vadītāju. …
