Maņu orgānu sistēmā ietilpst orgāni, kas uztver ārējās un iekšējās vides izmaiņas. Kairinātāji maņu orgānos rada nervu impulsus, kas pa nervu šķiedrām nonāk galvas smadzenēs un rada tur sajūtas. Ārējās vides izmaiņas uztver acis, ausis, ādas maņu orgāni, ožas un garšas orgāni, iekšējās vides izmainās uztver manu orgāni, kas atrodas sirdī, asinsvados, kaulos, locītavās un citur ķermeņa iekšienē.
Dzirde ir sajūta, ko rada gaisa svārstību iedarbība uz dzirdes receptoriem. Auss gliemežnīca skaņu svārstības uztver un ievada ārējā auss ejā. Svārstības atsitas pret stingri izstiepto bungplēvīti un to iekustina. Bungplēvīte savukārt iekustina dzirdes kauliņus, kas nav daudz lielāki par rīsa graudiem. Kāpslītis spiež uz plānu, kustīgu gliemeža sienas daļu- ovālo lodziņu- un iesvārsta gliemeža iekšienē esošo šķidrumu un tad šūnu matiņus, kas atrodas uz plānas membrānas gliemezī. Maņu matiņi uztver skaņu svārstības, pārvērš tās nervu impulsos, kas tālāk
nonāk dzirdes nervā. Šī nerva sastāvā esošās šķiedras nonāk iegarenājās smadzenēs un
vidussamdzenēs, kur atrodas zemākie dzirdes centri. No vidussmadzenēm nervu impulsi virzās uz augstāko dzirdes centru. Tas novietots pusložu garozas deniņu daivā. Nonākot uzbudinājumiem šī centra šūnās, rodas dzirdes sajūta. Tad tā no iekšējās auss caur starpsmadzenēm nonāk galvas smadzeņu garozas dzirdes centrā, kurā tie tiek klasificēti, un cilvēks saprot tā nozīmi.…
