Citāds stāvoklis ir tad, ja, piemēram, ja ieinteresētā persona apstrīd pēdējās gribas rīkojuma aktu un tiesa atbilstoši Civilprocesa likuma 314. panta pirmajai daļai aptur tiesvedību lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā un nosaka termiņu prasības celšanai, bet noteiktā prasība nav celta. Tad tiesa atjauno tiesvedību un izskata lietu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā. Kādā konkrētā lietā kasācijas instances tiesa norādījusi tālāk minēto:
,,Tiesa spriedumā ir pareizi norādījusi, ka adopcija neatņem adoptētajam tiesību mantot no saviem radiniekiem, ja vien adoptētais nav no šīs tiesības noteikti atteicies, taču tiesa nav ņēmusi vērā citus būtiskus apstākļus, kuriem ir nozīme. No lietas materiāliem ir redzams: M. Engels lūgusi atzīt, ka testaments ir stājies likumīgā spēkā, bet S. Sarma lūdzis apstiprināt viņu mantojuma tiesības kā likumisko mantinieku. Starp viņiem pastāv strīds par mantojuma tiesībām.
Tā kā starp M. Engels un S. Sarmu pastāv strīds par mantojuma tiesībām, tiesa ar 1994. gada 4.janvāra lēmumu lietā tiesvedību apturējusi, dodot S. Sarmam un S. Heinsbergai vienu mēnesi prasības celšanai par testamenta atzīšanu par spēkā neesošu, taču šāda prasība netika celta ne tikai tiesas noteiktajā termiņā, bet arī pēc tam līdz sprieduma taisīšanai, izskatot lietu no jauna. Tiesa šādai S. Sarmas rīcībai nav devusi juridisku novērtējumu un nav apsvērusi ,vai konkrētā gadījumā bez prasības celšanas viņš nav zaudējis tiesības uz neatņemamo daļu kā neatraidāmais mantinieks,,.
CL 686.pants:Visām tām personām, kas bez viņu pašu vainas nav dabūjušas zināt par savu tiesību celt mantojuma prasību, iepriekšējā (685.) pantā minētais noilgums aprēķināms no tās dienas, kad viņām kļuvusi zināma viņu tiesība celt prasību.
Civillikuma 685. pantā norādīto mantojuma prasības celšanas termiņu nevar atjaunot vai pagarināt, izņemot šī likuma 1898. pantā norādītajos gadījumos (Augstākās tiesas plēnuma 1995.gada 27.marta lēmuma Nr.1 ,,Par likuma piemērošanu mantojuma lietās,, 19.pkt.). 686. pants nosaka tikai mantojuma prasības noilguma termiņa tecējuma sākumu.
Tas personas nezināšana, kurai ir prasības tiesības, noilgumu nenovērš (1898.p.). Saskaņā ar 686.pantu tikai tad, ja konstatēta pašas šīs personas vaina nezināšanā par savu tiesību celt mantojuma prasību, noilguma termiņu aprēķina nevis no dienas, kad radusies tiesība šo prasību celt, bet gan no tās dienas, kad kļuvis zināms par šo tiesību. Nevar sākties noilguma termiņa tecējums, ja persona bez vainas nezina, pret ko ceļama prasība.
Secinājumi:
Ar mantojuma prasību var aizstāvēt ne tikai tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā, bet arī izprasīt mantojumu no citam personām, kuras valda visu mantojumu vai tā daļu, apstrīdot mantojuma tiesību, un nokārtot citas ar mantojuma kārtošanu saistītas problēmas;
Pret testamentu celtais strīds neatkarīgi no tā, aiz kādiem iemesliem tas izdarīts, vienmēr ir strīds par mantojuma tiesību, kuru aizstāv ar mantojuma prasību;
Aizbildnis vai aizgādnis nav tiesīgs celt mantojuma prasību savā vārdā. Prasība ceļama pārstāvamā vārdā;
Ja ir vairāki mantinieki, tad katrs no viņiem patstāvīgi bez citu mantinieku piedalīšanās var celt prasību par mantojuma masai piederošas mantas izdošanu neatkarīgi no tā, vai šī manta ir dalāma vai arī nedalāma;
Mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma, skaitot no tās dienas, kad radusies tiesība šo prasību celt .
…
