Mans darbs ar skolēniem un vēcākiem
Es strādāju Rīgas 88. vidusskolā par mājturības un tehnoloģijas skolotāju, arī esmu 5. klases audzinātāja. Mūsu skola ir vispārizglītoša.Mana klasē ir 26. skolēni.
Uzvedības un mācīšanas problēmas ir diviem skolēniem.Viena meitene-Marīja regulāri kavē stundas, viņai ir konflikti ar bērniem un ar skolotājiem.Kad es izsaucu septembrī izsaucu viņas mammu, es biju šokēta par mammas un meitas attiecības un uzvedību skolā: viņi ābi kliedz un apvaino viens uz otru. Pēc sarunas es aizsutīju abus pie psihologa. Nekādu uzvedības izmaiņas meitenei nebija. Oktobrī izsaucam māte ped. Sēdē, kur piedālījas soc.pedagogs, psihologs un visi skolotāji.Mēs visu apspriedam, izstrādājam kopīgu risinājumu, kā palīdzet meitai un mātei un psihologs ieteica apmeklēt psihiātora.Katru mēnesi Maša iet pie psihologa, un māte arī, bet atsevišķi no meitas.Decembrī Maša palieka mierīgāk un uzvedība paliek adekvāta. Māte bieži apmeklē skolu.
Otrām skolēnam problēmas ar materiālu apgūvei, jo zēns mācījas 4 gadus privātāja skolā un piektaja klasē neprot lasīt.Regulāri, lai palīdzēt bērnam, mēs ieteicam vēcākiem sadarbību ar psihologu un papildu individuālu darbu ar pedagogiem.
Grutības darbā
Krīzes laikā, vēcākiem ir daudz jāstrāda, lai izaudzināt un materiāli nodrošināt bērnus, viņiem pietrukst laika, lai pieverst uzmanību saviem bērniem. Bērni bieži paliek vieni, sēž internēta vai vienkarši klaiņo līdz naktīm.Bērni nāk uz skolu nesagatavoti, miegaini. Viņi nevar koncentrēties un nespēj apgūst mācību materiālu.
Klasē ir bērnu liels skaits.Katram ir savas īpašības, grutības, raksturs, sagatavošana mācībām.Bērniem ar īpašam vajadzībam ir vajadzīga papīlduzmanība un viens skolotājs nevar to nodrošināt un tāpēc ir vajadzīgs skolotāja palīgs.
…
