Vispārējs raksturojums
Malta ir noslēpumaina sala, par kuru retais ko zina un māk pateikt, kur tā atrodas. Sala asociējas ar trijām lietām: ordeni, bruņiniekiem un klēpja sunīšu sugu. Tomēr ieraudzīt kaut ko no tā visa diez vai izdosies - lielāko daļu Jāņa Kristītāja ordeņa bruņinieku no salas patrieca jau Napoleons, bet Maltas zīda sunīšu vairāk ir Eiropas aristokrātu namos.
Vēsture
Malta ir apdzīvota jau kopš aptuveni 5200. gada, p.m.ē.
No 1814. līdz 1964. gadam Malta atradās Lielbritānijas pakļautībā. Par pagājušajiem laikiem joprojām liecina satiksme pa kreiso ceļa pusi, dzeltenie 70-to gadu satiksmes autobusi un Londonā ierastās sarkanās telefona būdiņas
Malat, kas nozīmē “drošs patvērums”. Vēlākos laikos gadsimtiem ilgi salu grupa bija mājvieta Svētā Jāņa ordeņa bruņiniekiem, bet pēc tam piederēja britu impērijai.
Neatkarību Malta ieguva 1964. gadā.
Valsts pārvalde
Maltas ir Republika un tās prezidents Edvards Feneks-Adami. Maltas valdību vada tās partijas līderis, kura ieguvusi visvairāk balsu Pārstāvju palātā. Valsts valoda ir maltiešu valoda, bet arī angļu valoda ir atzīta par oficiālo valodu, Daudzi maltieši runā arī itāliski.…
