Mājokļa politika. Sociālā politika

Mājsaimniecība
Pēc oficiāliem statistikas datiem, vidēji viena mājsaimniecība dzīvo 2,4 istabu lielā mājoklī. Valsts vai pašvaldību īrētā mājoklī vidējais istabu skaits ir 2, bet privātā mājoklī – 2,5.

Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, no 2,1 miljoniem iedzīvotāju, kuri sniedza ziņas:
individuālā mājā dzīvo 26%,
individuālās mājas daļā – 3%,
atsevišķā dzīvoklī – 69%,
komunālā dzīvoklī – 1%,
dienesta viesnīcā – 0,3%,
cita tipa mājoklī – 0,7%.

25% ēku ir būvētas līdz 1940. gadam, kad celtniecībā pārsvarā tika izmantotas ķieģeļu, akmens, mūra un koka konstrukcijas. Salīdzinot ar ES valstīm, Latvijā ir zema mājokļa kvalitāte, dzīvojamās ēkas ir samērā vecas un ar mazu siltumnoturību.

Intensīvākā dzīvojamo māju celtniecība Latvijā notika no 1958. līdz 1992. gadam, kad celtniecībā izmantoja pārsvarā dzelzsbetona konstrukcijas. Šīm ēkām raksturīgs liels enerģijas patēriņš un maz ēku norobežojošo konstrukciju siltuma noturībai.

Līdz ar to mājokļa ekspluatācija ir neekonomiska un kaitējoša videi. Latvijā šādas ēkas veido 57% no dzīvojamo māju kopskaita.

Mazākajās mājsaimniecībās (1 – 2 personas) viena cilvēka rīcībā parasti ir lielāka dzīvojamo telpu platība nekā lielākajās mājsaimniecībās.
Vissaspiestāk dzīvo 3 un 4 personu mājsaimniecības.
Dubultojas to 4 un 5 personu mājsaimniecību īpatsvars, kuras apdzīvo vienistabas mājokli. Latvijā ir samērā zems vienģimenes māju īpatsvars – 25%, kas liecina par vienpusīgumu mājokļu nodrošinājuma struktūru. Kopumā stāvoklis NAV labvēlīgs ģimeņu veidošanai!
…