Terminu “motīvs” visbiežāk lieto, lai apzīmētu cilvēka rīcības un uzvedības iemeslu. Psiholoģijā par motīvu sauc personības aktivitātes rosinātāju, kas dod atbildi uz jautājumu, kāpēc darbība tiek veikta. Cilvēka rīcību var izraisīt viens vai vairāki motīvi, kas var būt gan apzināti, gan neapzināti. Visu savstarpēji saistīto motīvu sistēmu, kas nosaka personības uzvedību, sauc par motivāciju.
Skolēna mācīšanās motivāciju veido daudzi aspekti, kas mainās un nonāk jaunās attiecībās cits ar citu (sabiedriskie ideāli, mācīšanās jēga, mācīšanās motīvi, mērķi, intereses u.c.).
Kā zināms, sekmes ikvienā darbā (arī mācībās) lielā mērā nosaka mūsu vēlmes, tieksmes un interese par darbu, t.i., pozitīvi motīvi(2).
Motivācija – motīvu kopums, kas rosina un pamato
skolēnu darbību, rīcību, uzvedību, attieksmes, vajadzības, intereses. Motivācija veidojas dažādu faktoru ietekmē: audzināšanas, skolotāju, klasesbiedru un vienaudžu attieksmes, sekmju, mācību procesa un paša darbības rezultātā.
Motīvi + Motivācija =
Personības attīstības virzītāji.
Motīvu pamatā var būt izziņas intereses, nākotnes nodomi, pinākumu izjūta, godkāre vai citi argumenti. Skolas gados iesakņotie mācīšanās motīvi un paradumi nereti saglabājas visu mūžu un liek cilvēkam vienmēr teikties pēc jaunām zināšanām (1).
Sociāla – citu indivīdu klātbūtne mācīšanās procesā (mācības):
sadarbība, sacensība, konkurence, partnerība;
Paraugs atdarināt, palīdzība, izvairīšanās, pretdarbošanās, agresivitāte; ...
Cilvēces kultūras pārmantošana;
Sabiedriskā kontrole, normas, kas piedod virzību. …
