Kritiskās domāšanas sistēmas rašanās pedagoģijā ir saistītas ar domāšanas prasmju efektīvu un mērķtiecīgu veicināšanas nepieciešamību, domāšanas prasmes izprotot kā līdzekļus personības pašrealizācijai mūsdienu sabiedrībā.
Kritiskā domāšana ir cilvēka spēja apzināties savu viedokli, atrast jaunas idejas, analizēt notikumus un kritiski tos novērtēt. Tā ir nestandarta domāšana, kas paredz iespēju redzēt un novērtēt alternatīvas, noteikt prioritātes, noteikt faktu, parādību, notikumu patiesumu un lietderīgumu, pieņemt nepieciešamos lēmumus, labot kļūdas, kuras tiek pieļautas meklēšanas procesā. Tās attīstīšanu sekmē analīzes, sintēzes, salīdzināšanas, argumentētas secināšanas prasmes un iemaņas.
Kritiskā domāšana tiek attīstīta, izmantojot četrus valoddarbības veidus – runāšanu, rakstīšanu, lasīšanu, klausīšanos.
4. Kritiskās domāšanas sistēma balstās uz trīs fāžu modeli:
Ierosināšanas fāzē tiek izraisīta interese par apgūstamo mācību saturu.
Apjēgšanas fāzē tiek veidota saikne starp jau esošajām un jaunajām zināšanām.
Refleksijas fāzē tiek nostiprinātas jaunās zināšana
5. Kritiskās domāšanas metožu un metodisko paņēmienu izmantojums skolēnos attīsta jautāšanas, risinājumu meklēšanas, problēmu formulēšanas, komunicēšanas, spriedumu veikšanas, klasificēšanas, analoģiju atrašanas un veidošanas prasmes, kā arī salīdzināšanas, secināšanas un vērtēšanas prasmes, kas veicina domājošas personības veidošanos.
…