Luterānisms

Luterisma mācības galvenais avots ir Vecās un Jaunā Derības Svētie Raksti Bībele. Nozīmīgākie dokumenti ir 1580. gadā izdotā Vienprātības grāmatā (Liber Concordiae), kurā apkopotas senbaznīcas un Reformācijas laika ticības apliecības.
Līdzās Mārtiņām Luteram, liela ietekme uz luterisma norobežošanos no Romas mācības bija Filipam Melanhtonam un otrās paaudzes luteriskās teoloģijas pārstāvjiem - Jākobam Andreā un Mārtiņam Hemnicam.

Luterānisms Eiropā
15. gadsimtā Rietumeiropā pastiprinājās cīņa pret katoļu baznīcas kundzību. Šīs kustības piekritēji protestēja pret pārmērīgo baznīcas greznību, dārgajam ceremonijām. Tādēļ Rietumeiropā viņus sauca p| protestantiem. Viens protestantu kustības virziens izveidojās Vācijā. To vadīja Mārtiņš Luters.

Lutera sludināto mācību sāka saukt par luterānismu. Luterāņi vērsās pret baznīcas greznību un Romas pāvesta varu prasīja, lai kristīgo ticību visiem cilvēkiem sludina It viņu dzimtajā valodā. Rīga kļuva par pirmo pilsētu ārpus Vācijas, kur sāka izplatīties vācu protestantisma virziens - luterānisms.…