Galvenie tēli:
Gunvaldis,
Dižais Nārvaitis,
Namejs,
Naula,
Zigne,
Gunvaldis
Spēcīgs, liela auguma, valodā pagauss.
Drošsirdīgs
“Virsaitis gan gados vēl jauns, bet Gunvaldis daudz jaunāks, tomēr sen jau gribas pacilāt kara vāli un zobenu.”
Spītīgs
“Svešais pievērsās Gunvaldim.
- Kā ļaužu?
Taču arī te vienīgā atbilde bija spītīgs un naida pilns klusums.”
Māņticīgs
“Zēns iedomāja, ka tagad taču iestājusies pusnakts nelabā stunda, kad visādi mošķi dauzās apkārt, bet līdz gaiļa dziesmai vēl jābūt labam brīdim.”
Drosmīgs
“ Gunvaldis, redzēdams, ka abiem neizbēgt, spītēja briesmām un pēkšņi šāvās atpakaļ, lai vismaz Zigne paglābtos.”
Uzticams
“ Gunvaldis vairs nebija puika, bet gan paša virsaiša sardzinieks, un par tādu ne katrs varēja kļūt.”
Dižais Nārvaitis
Augumā vīrs padevies reti ražens – kā lācis, ko i pakustināt nevar, sirms, tumši zilā uzsvārcī, kam piedurknes un apkakles apšuve izrotāta ieaustām vijiņām, platu ādas jostu ap vidukli un ādas vīzēm kājās.
Darbīgs
“Bet nu ejam, nopļāpāsim un nepadarīsim nekā, - vectēvs paskubināja.”
Atriebīgs
“Mūs, virsaiša vīrus, pārņēma tāds niknums un atriebības kāre, ka es viens pats, paķēris nomesto milnu, izšķaidīju uz visām pusēm kā odus savus pārdesmit nekauņas, lai mestos uz šķēpniekiem.”
Māņticīgs
“ – Lielāku nelaimi grūti iedomāties – nepamodināt mājas ļaudis un lopus, mirējam aizejot veļu taku. No tā jasargās kā no uguns: mirējs tad apmirst visus gulošos un no likstām vairs ne glābiņa.”…