Runas centri – ir runas kustību un runas uztveres centri; sk. Broka (motorais) centrs; Vernike (sensorais) centrs.
Runas darbība – 1) runa kā process (atšķirībā no sagatavotās runas, piem., lekcijas) vienlaicīgi ir dažādu zinātņu priekšmets: valodniecības, psiholoģijas, fizioloģijas u.c.; 2) valoda kā runas spējas sociālais produkts: nepieciešamo apstākļu kopums, ko apguvusi sabiedrība, lai varētu šo spēju īstenot: individuālā runāšana, iekļaujot arī klausītāju kā runas līdzdalībnieku; 3) indivīda runa; psiholoģijā – runa no lietišķā viedokļa, t.i., runa kā darbība (ja tai ir specifiska motivācija, ko nevar īstenot ar citiem darbības veidiem) vai kā runas darbība, kas iekļauta citos darbības veidos; r.d. ir ieceres, plānošanas (iekšējās programmēšanas), īstenošanas un kontroles posmi; r.d. izdala šādas prasmes: klausīšanos, runāšanu, rakstīšanu un lasīšanu; sk. klausīšanās; lasīšana; rakstīšana; runāšana; sk. arī runa.
Runas dzirde – fonemātiskā dzirde; cilvēkam piemītoša smalki difirencēta dzirde, kas nodrošina valodas skaņu uztveršanu, vārda skanējumu veidojošo fonēmu atšķiršanu un pazīšanu; r.dz. ir izšķiroša nozīme valodas skaņu jomas apguvē un diferencēšanā; r.dz. attīstās pakāpeniski: bērnam veidojas precīzi, diferencēti vārdu un atsevišķu skaņu akustiskie un artikulācijas tēli; ja r.dz. attīstība aizkavējas ( pēc dzirdes nediferencē atsevišķas runas skaņas), novēro specifiskus izrunas traucējumus, rodas grūtības iemācīties lasīt un rakstīt, jo attīstīta r.dz. ir šo prasmju apguves svarīgs priekšnoteikums; sal. sk. runas uztvere.
Runas elpošana – elpošana runas procesā atšķiras no parastās elpošanas ar īsāku un dziļāku ieelpu un pagarinātu izelpu (7 līdz 8 reizes garāku par ieelpu), ievērojami lielāku elpošanas tilpumu; notiek balss saišu maksimāla attālināšanās ieelpā un tuvināšanāš izelpā; sk. elpošana.
…
