Lielākais vairums vidusšķiras britu visbiežāk lieto uzrunas formas Mr/Mrs/Miss(kungs/kundze/jaunkundze). Ja uzrunātajai personai ir zinātniskais grāds vai tituls (piemēram,Ph.D.,Doctor,Lord vai Lady), tas jālieto, pat ja tā īpašnieks, runājot par sevi, nelieto. Ķirurgus uzrunā Mr, nevis Doctor.Dažreiz titulēti aristokrāti var pasniegt vizītkarti, kurā titula nosaukums ar roku nosvītrots: tā ir norāde, ka jūs viņus drīkstat uzrunāt, parastā sarunā nenosaucot titulu. Uzrunājot dižciltīgos, lieto titulu un vārdu, nevis uzvārdu. Cita situācija Lielbritānijā ir ar bērniem; uz viņiem pēc tradīcijas, raugās kā uz pakāpi zemākiem nekā ir pieaugušie; no tā briti bērnībā bieži cieš. Ja kādu personu stādāt priekšā bērnam, lietojiet to pašu pagodinājuma formu, kuru lieto pieaugušajiem. Savukārt no bērniem Lielbritānijā gaida, ka viņi respektēs pieaugušos un nebūs pārāk runīgi, uzrunājot pieaugušos, vienmēr lietos pagodinājuma formu.
Anglijā uzvedība sabiedriskās vietās ir savdabīga. Piemēram, veikalu darba laiks nav pielāgots klientu ērtībām, un, lai sagaidītu apkalpošanu veikalā vai restorānā, vajadzīga liela pacietība: bieži vien neievēro, ka jūs gaidāt, kad pārdevējs būs gatavs jūs apkalpot. Raksturīgi, ka pārdevēji klientu neievēro, kamēr nav nodibināts acu kontakts, un dažreiz klientiem izpelnīties kalpotāja uzmanību ir neizsakāmi grūti. Nekad nemēģiniet iekāpt autobusā, taksometrā vai vilcienā bez rindas; sabiedriskā transporta pieklājība prasa savu vietu piedāvāt vecākiem cilvēkiem, mātēm ar bērniem vai pasažieriem ar fiziskiem trūkumiem, taču vīrieši nepiedāvā apmēram tāda paša vecuma sievietēm. Taksometrā jākāpj pa aizmugures durvīm, kas ir vadītājam pretējā pusē; pēc izkāpšanas no taksometra, lai samaksātu par braucienu, jāapiet apkārt automašīnai un jāpieiet pie vadītāja loga.
…