Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste
Valsts nosaukums – Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste (United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland). Valsts apzīmējums – GB (arī UK). Valsts dibināta 1801.gadā, galvaspilsēta Londona. Administratīvās iedaļas četras – Anglija, Velsa, Skotija, Ziemeļīrija, tāpat Apvienotā karaliste pārvalda 11 kolonijas un atkarīgās teritorijas. Valsts iekārta – parlamentāra unitāra monarhija, valsts galva – karalis, kopš 1952.gada karaliene ir Elizabete II. Likumdošanas vara – divpalātu parlaments (Apakšnams jeb Pārstāvju palāta (659 locekļu), ko uz 5 gadiem tiešās vēlēšanās un Augšnams jeb Lordu palāta (1273 locekļu), kas sastāv no personām, kuras pēra titulu mantojušas vai kurām to uz mūžu piešķīris karalis). Izpildvara – valdība, premjerministra vadībā.
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Valsts atrodas Eiropas ziemeļrietumos uz Britu salām. Britu salas aizņem Anglija, Skotija un Velsa, bet Īrijas salas ziemeļu daļu aizņem Ziemeļīrija. Ziemeļos un rietumos valsti apskalo Atlantijas okeāns, austrumos Ziemeļjūra, rietumos arī Īrijas jūra, dienvidos no kontinenta Lielbritāniju atdala Lamanša un Padekalē šaurumi. Valsts ziemeļu un rietumu daļa ir kalnaina, dienvidaustrumi un valsts centrālā daļa ir samērā līdzena.
Reljefs: krasti ir izroboti, Ziemeļīrijā-klinšaini, ar dziļiem līčiem. Valsts ziemeļu daļā stiepjas divas kalnienes: Grempjanu un Ziemeļrietumu kalniene, kas veido Skotijas ainavisko bagātību. Valsts vidusdaļā stiepjas Peninu kalni, bet dienvidrietumu daļā-Kembrijas kalni. Anglijas reģions ir paugurainu līdzenumu teritorija, kas pāriet Ziemeļjūras piekrastes zemienēs.
Dabas resursi: nafta, dabasgāze, akmeņogles, alva, cinks, varš, dzelzsrūda, kaļķakmens, krīts, ģipsis, māli, sāls, silīcija smiltis, dabīgais šīferis, dabas ainavas.…
