Lielās Franču revolūcijas norise līdz 1793.gadam

NORISE
Novembrī Nacionālā sapulce izdeva ‘’Ediktu par brālību’’, lai palīdzētu kaimiņu zemju revolucionāriem.
Rezultātā izveidojās monarhiju koalīcija pret revolucionāro kustību, kurā ietilpa Austrija, Prūsija, Spānija, Sardīnija, Lielbritānija, Nīderlande.
1793. gada 21. janvārī ar konventa lēmumu Revolūcijas laukumā Luijs XVI tika giljotinēts, vēlāk tika giljotinēta arī Marija Antuanete.

KOPSAVILKUMS
1789. gada 14.jūlijā 8000 parīziešu izgāja ielās, izlaupīja arsenālu un ar iegūtajiem ieročiem devās uz Bastīlijas cietoksni, kas bija karaļa varas un tirānijas simbols.
1789. gada 26. augustā tiek izdota Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarācija, kas paredz, ka valstij jānodrošina cilvēku brīvība, drošība, īpašums un tiesības pretoties apspiešanai.
1791. gadā 20.jūnijā uz ārzemēm mēģina bēgt Luijs XVI ar ģimeni, taču Varennas ciematā tiek atpazīts, nogādāts atpakaļ uz Parīzi. Tautas uzticība monarhijai strauji saruka.
1792. gada septembrī pēc revolucinārās armijas uzvaras pār Prūsijas un Austrijas apvienoto karaspēku kaujā pie Valmī, Francija tika pasludināta par republiku.
1793. gada 21. janvārī ar konventa lēmumu Revolūcijas laukumā Luijs XVI tika giljotinēts.

…