Līderība, līderis, vadītājs

Līderības teorijas
Personības pieeja līderībā
Harizmātiskie līderi
20. gs. vidū, Ralfs Stogdils, apkopojot 124 pētījumu rezultātus, nosauca šādas efektīva līdera īpašības:
intelekts,
tiekšanās pēc zināšanām
uzticamība
atbildība,
aktivitāte
sociālā līdzdalība.
Transformatīvie līderi
Harizma jeb idealizētā ietekme
Iedvesma jeb iedvesmojošā motivācija
Intelektuālā simulācija
Individualizēta uzmanība

Personības pieeja līderībā
Hazimātiskie līderi
Kongers un Kanungo- harizma nav kādu līderim piemītošu īpašību kopums
Meindls- harizma ir sociālās “infekcijas” process
Šamirs- harizmas piedēvēšanu līderim veicina viņa darbības rezultāti.
Houvels izšķir socializēto un personalizēto harizmātisko līderību.
Kongers (līdzīgi kā Houvels)- negatīvos un pozitīvos harizmātiskos līderus
Kacs un Kāns norāda, ka harizma prasa zināmas distances ievērošanu starp līderi un sekotājiem.
Bērnss- transaktīvā un transformatīvā līderība ir pilnīgi atšķirīgi līdera- sekotāju attiecību tipi
Bass- šie abi tipi ir saistīti ar atšķirīgu motivāciju
Transaktīvā jeb tradicionālā līderība- mijiedarbības
Atbilstošs atalgojums
Vadība ar izņēmumiem
Houss- transformatīvajai līderībai var būt negatīvas sekas.
Iespējamību teorijas
Galvenais pieņēmums- konkrētas līderības efektivitāte ir atkarīga no situācijas, kurā tā tiek realizēta.
Līderības efektivitāte ir vairāku faktoru funkcija, kuri mainās atkarībā no konkrētās situācijas. …