Lauksaimniecība viduslaikos posmā no 7. līdz 13.gadsimtam

Uzlabojumi un jaunievedumi lauksaimniecībā
11. – 13. gadsimtā viduslaiku ekonomikas galvenajā nozarē – lauksaimniecībā – notika ievērojamas pārmaiņas, to sauc par “agrāro revolūciju”.
Sākot ar 11. gadsimta otro pusi, plaši tika ieviests arkls ar jauna tipa lemesi. Tas būtiski atviegloja darbu, īpaši, apstrādājos smagās un mitrās Viduseiropas augsnes.
Lai strādātu ar jauno arklu, bija vajadzīgs krietni lielāks vilcējspēks. Šo problēmu atrisināja iejūga tehnikas uzlabojumi. Apliekot sakas zirgam ap kaklu un krūtīm, pilnīgāk tika izmantots vilcējspēks un tas arī bija mazsāpīgāk zirgam.
Līdz ar jaunās iejūga tehnikas izgudrošanu sāka izmantot divasu ratus uz četriem riteņiem, kuri palīdzēja pārvadāt lielus smagumus.
Zemnieka darbu atviegloja arī citi tehnikas jauninājumi, piemēram, dzelzs izkapts garā kātā (domājams, ka 12.-13. gadsimtā ieguva formu, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām), kā arī vējdzirnavas un ūdensdzirnavas rokas dzirnu vietā.

Kolonizācija
Augot iedzīvotāju skaitam, arvien krasāk bija izjūtams lauksaimniecībā izmantojamās zemes trūkums. Tāpēc sāka izmantot agrāk neizmantotās zemes – kalnienes, purvus, mežus. Tas bija smags darbs.
Šādus neskartu zemju iekopšanu un apdzīvošanu sauc par kolonizāciju, pie tam izšķir iekšējo kolonizāciju, kas notiek uz tuvumā esošo zemes resursu izmantošanas rēķina, un ārējo kolonizāciju, kas ir saistīta ar cilvēku izceļošanu uz citām zemēm.
…