Īss ieskats Latvijas-Lielbritānijas attiecību vēsturē.
pirmie rakstos pieminētie kontakti starp abām zemēm pastāvējuši jau kopš 9.gadsimta. Droši var teikt, ka tirdznieciskie kontakti un atsevišķu personu ceļojumi starp Angliju un Latviju pastāvējuši visos laikos.
Visciešākie sakari ar Angliju izveidojās Kurzemes hercogistei 17.gadsimtā, kad uzplauka ne tikai tirdzniecība, bet arī politiskie sakari.
Balstoties uz līgumu ar Čārlzu II, Hercogs Jēkabs arī ieguva tiesības uz Tobāgo salu.
Tirdznieciskie sakari turpinājās arī vēlākos gadsimtos un bija īpaši nozīmīgi kuģu būvniecībā.
Apvienotā Karaliste bija pirmā valsts, kas jau 1918. gada 11. novembrī- nedēļu pirms tika proklamēta Latvijas Republika- atzina Latvijas neatkarību de facto.
AK militāro spēku līdzdalība Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gadā, kas prasīja daudzas britu karavīru dzīvības, radīja ļoti labvēlīgu attieksmi Latvijas sabiedrībā pret Lielbritāniju kā Latvijai draudzīgu valsti.
1919.g. sākumā, kad Latvija tika pakļauta boļševiku varas okupācijai, britu kuģis "Saratov" Liepājā uz laiku kļuva par likumīgās Latvijas valdības un tās vadītāja K. Ulmaņa patvēruma vietu. 1921. gada 26. janvārī AK atzina Latvijas neatkarību de iure.
Pateicoties K. Zariņa un citu diplomātu patriotismam un aktīvajam darbam, visus okupācijas gadus sūtniecība Londonā turpināja savu darbu. Tādejādi tika nodrošināta Latvijas Republikas de iure kontinuitāte.
Esam gandarīti, ka Apvienotā Karalistes bija viena no tām valstīm, kas neatzina Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS. 1991. gada 27. augustā Lielbritānija kopā ar pārējām Eiropas Kopienas dalībvalstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un jau 8. oktobrī Latvijā ieradās pirmais AK vēstnieks Ričards Samjuels, lai atvērtu vēstniecību.
Pirmais atjaunotās Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Apvienotajā Karalistē bija Jānis Lūsis.
…
