Dolomīts. Šī izrakteņa kopējie krājumi (t. sk. izpētītie un novērtētie) ir ievērojami un tiek vērtēti 691 milj. m3 apjomā. Dolomītu galvenokārt izmanto cementa rūpniecībā un šķembu ražošanā, kuras savukārt lieto kā ceļu būvē, tā arī betona liesināšanai.
Smilts un grants krājumi Latvijā ir visai ievērojami un pārsniedz 550 milj. m3. Smilts un grants iegulas valsts teritorijā sadalītas visai nevienmērīgi. Tas ir nozīmīgs būvmateriāls. Izmanto būvizstrādājumu ražošanā un celtniecībā. Turklāt smiltis izmanto stikla un keramikas izstrādājumu ražošanā.
Māli Latvijā sastopami visā tās teritorijā. Turklāt tie ir ļoti dažādi gan pēc mineraloģiskā un mehāniskā sastāva, gan pēc fizikālajām īpašībām.
Bez atradnēm valsts vidusdaļā (Liepas un Gāršu atradnes), kur ir augstvērtīgie devona perioda (pirms 405 milj. gadu) māli, lieli mālu resursi ir Balvu rajona Kupravas atradnē. Juras perioda (pirms 195 milj. gadu) māli izplatīti tikai Kurzemē - Nīgrandes un Nīkrāces apkārtnē. Tie ir tumši pelēki vai melni ugunsizturīgi māli.
Liela praktiska nozīme ir kvartāra perioda (pirms 1 milj. gadu jeb pēcleduslaikmeta) māliem, kas sastopami visā valsts teritorijā,bet visvairāk Zemgales līdzenumā, Vidzemes augstiene, valsts austrumdaļā un Ugāles līdzenumā. Šos mālus izmanto ķieģeļu, pod-niecības izstrādājumu un drenu cauruļu ražošanai.
Kopumā mālus izmanto ķieģeļu, jumta kārniņu, flīžu, podniecības izstrādājumu, drenu cauruļu, keramzīta un cementa ražošanai.
Kaļķakmens ir plaši izplatīts nogulumiezis, un tā krājumi valstī sastāda 550 milj. t. Kaļķakmeni veido galvenokārt kalcīts, kam var būt piejaukts dolomīts, kvarcs un māla minerāli. Pieaugot magnija daudzumam, kaļķakmens pāriet dolomītā. Tīrs kaļķakmens ir balts vai gaiši pelēks.
Tautsaimniecībā visnozīmīgākie ir perma perioda (pirms 285 milj. gadu) kaļķakmeņi, kas sastopami Dienvidkurzemē Dobeles un Saldus rajonā. Tos plaši izlieto cementa ražošanai. Turklāt kaļķakmeni izmanto arī kaļķu, stikla, silikātķieģeļu un papīra ražošanai, kā arī vēl citām vajadzībām.
Agrāk kaļķu ieguvei, skābo augšņu kaļķošanai, pat cementa ražošanai izmantoja saldūdens kaļķiežus. Tagad šo daudzo nelielo atradņu, kas atrodas Cēsu un Rīgas rajonā, piemēram, Allažos, izmantošana atzīta par nerentablu.
Jāatzīmē, ka cietie saldūdens kaļķieži - šūnakmeņi - izmantoti arī apdarei. Latvijas šūnakmens ir piemērots vietējiem klimatiskajiem apstākļiem, tas ir izturīgs pret mitrumu un temperatūras izmaiņām. Tādēļ to lielos apjomos izmantoja Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu kompleksa apdarei.
Ģipšakmens krājumi valstī ir vieni no lielākajiem Ziemeļeiropā. Lielākie tautsaimnieciskās nozīmes ģipšakmens krājumi atrodas Salaspils un Sauriešu apvidū un Skaistkalnē. Parasti ģipsis ir pelēk-balts, dažreiz iesārts vai iedzeltens. Ģipšakmeni izmanto būvģipša un cementa ražošanai, ēku iekšējā apdarē, tēlniecībā un medicīnā.…
