Televīzija un radio
Šie konkrētie masu mediji cenšas pieturēties pie valodas normām, taču tas ir attiecināms uz raidījumu vadītājiem, nevis viņu intervētajiem cilvēkiem, piemēram. Taču arī televīzijā varam dzirdēt dažbrīd tādu latviešu valodas kropļojumu un aplamu tekstu plūsmu, ka latviešu valodas speciālistiem var rasties vēlme izslēgt tālrādi pēc pāris minūtēm, īpaši raidījumiem, kas domāti jauniešu auditorijai, tas netiek ievērots, jo tiek pieliktas pūles, lai viņus kaut kādā veidā piesaistītu un valoda būtu tuva tai, kādu paši tīņi ikdienā lieto, tiek runāts slengā. Attiecīgi raidījumos par politiku tiek lietoti termini, ko parastam latvietim būtu grūti saprast, ja vien viņš nesēž dīvānā ar svešvārdu vārdnīcas biezo izdevumu rokās.
Protams, arī dažādos TV kanālos valodas lietojums atšķiras. Piemēram, LTV1 tiek vairāk piedomāts par valodas tīrību, arī LTV7, taču brīvāk atlaistas valodas likumu saites ir LNT un TV3 kanālos. Par TV5 varētu šeit nerunāt, jo maz raidījumu tur ir skatāmi dzimtajā latviešu valodā...
Radio (latviešu valodā), piemēram, SWH, Star FM, Eiropas Hitu Radio valdošais ir slenga stils, kas izskan starp dziesmām vai atsevišķos raidījumos. Eiropas Hitu Radio šķiet burtiski pārsātināts ar angļu valodas vārdiem, tur dzirdamie raidījumi šķiet kā tiešs translējums no kādas patālas zemes, kur maz dzirdēts par latviešu valodas stilu un pareizību.
Latvijas Radio 2, turpretim, ir labs paraugs jaunatnei, valoda ir pareiza, to klausoties un salīdzinot ar citiem radio šķiet, ka valoda burtiski plūst. Jauniešu vidū tomēr šī nav populāra radio stacija, jo tajā ir maz tēmas, kas varētu interesēt mūsdienu jaunieti.
…
