Ja kas vārdu uzminētu – augšām celtos vecā pils,
Zilā gaisā plivinātos sarkanbaltie karogi,
Tālu, tālu atskanētu sirmo garu daiņojums.
Tautas dēli uzminēja sen aizmirstu svētumu:
Gaismu sauca, gaisma ausa, augšām cēlās gaismas pils.
Auseklis šīs rindas rakstīja latviešu tautas pirmās nacionālās atmodas laikā – XIX gadsimta otrajā pusē. Tieši tad latvieši sevi sāka apzināties kā tautu. Šī pirmā, jaunlatviešu rosinātā nacionālās atmodas kustība uz laiku apsīka. Taču pēc gadiem, kad latviešu tautā no jauna modās nacionālā pašapziņa, atkal nozīmīga loma bija gan Ausekļa ’’Gaismas pilij’’, gan citām senču dzīves teiksmām.
Mitoloģiskā vēstures izpratne stiprina tautas pašapziņu. Taču tas nenozīmē, ka šim nolūkam varētu kalpot mākslīgi izdomājumi. Tautas teiksmas izaug no senās kultūras saknēm.
Arī zinātniski pētījumi liecina, ka latviešu tautai ir ļoti senas kultūras saknes. Latviešu ciltskoks savos pirmsākumos aizsniedzas līdz pat senajiem indoeiropiešiem, kuru kultūras mantinieces ir senās baltu ciltis. Dažas no šīm baltu pirmtautām, piemēram, prūši, vairs pieder tikai vēsturei. No kuršu, zemgaļu, sēļu un latgaļu ciltīm izveidojās latviešu tauta. Pārējās mums radniecīgās baltu ciltis ir apvienojusi lietuviešu kultūra. Tāpēc raugoties no asinsradniecības viedokļa, lietuvieši un latvieši uzskatāmi par brāļu tautām.
Lāčplēsis - Latviešu folklorā teiksmains stiprinieks, kas uzveic tautas ienaidniekus, ļaundarus un nodevējus. Straujš un varonīgs cīņās pret svešzemniekiem, kas apdraud tēvzemes brīvību.
Namejs - Gudrs un enerģisks seno zemgaļu valdnieks. Noteikt un neiecietīgs cīņā pret tautas paverdzinātājiem, svešās ticības nesējiem. Nolēma, ka labāk lepni krist kaujās, nevis dzīvot nebrīvē.
Krišjānis Valdemārs - Pirmais jaunlatviešu kustības vadonis. Dzīvi veltīja cīņai par latviešu tautas tiesībām savā tēvzemē.…