Tieši “Dvēseļu putenī” Aleksandrs Grīns visvairāk uzsver latviešu drosmi, varonību, tēvzemes mīlestību, turklāt to visu atklāj nācijas liktenim tik atšķirīgajās Pirmā pasaules kara cīņās, Daugavas krastos, Tīreļpurvā, Ziemassvētku kaujās, Atbrīvošanas kara notikumos. Strēlnieku varonības mākslinieciski izcilākais tēlojums. Spilgti un krāsaini atklāts strēlnieku nevaldāmais, stihiskais cīņas azarts un pārcilvēciskā drosme.
Strēlniekus cīņās dzen ne tikai augstāk stāvošo pavēles, bet arī iekšējā dvēseles balss, naids pret iebraucējiem un kaujas trakums. Viņi pamet ģimeni, savas dzimtās mājas. Daudzi no viņiem nav sasnieguši pat 20 gadu vecumu. Jaunieši pavisam neapmācīti un nepieredzējuši dodas karā.
Latviešu strēlnieku entuziasms, bezbailība, cīnoties par dzimto zemi, no vienas puses, un cara armijas ģenerāļu klajā nodevība, vienaldzība, stulbums, no otras puses. Sibīrijas strēlnieku pulki, kas sadzīti Latvijas teritorijā, nepavisam nav ieinteresēti atdot dzīvību par svešu zemi, tāpēc viņi pārsvarā atrodas atkāpšanās pozīcijās.…