Latviešu strēlnieki

Jūlija kaujas
Jūlija kaujas ilga no 3. līdz 8. jūlijam turpat, kur bija risinājušies marta kaujas , tikai plašākā teritorijā;
Kauju smagumu atkal uzņēmās latviešu strēlnieki, jo krievu pulki nespēja ieņemt vācu necietinājumus;
6. bataljons zaudēja 70% sava sastāva- pāri par 100 kritušo un ap 700 ievainoto strēlnieku;
zuda latviešu cerības uz Kurzemes atbrīvošanu.

Nāves sala
Šo cīņas vietu strēlnieki nosauca par Nāves salu, jo pretī bija vācieši, bet aiz muguras Daugava;
Abi bataljoni pavisam zaudēja pāri par 160 kritušo un ļoti daudz ievainoto;
Nāves salu krievu karaspēks aizstāvēja līdz 1917. gada jūlijam, pēc tam to atstāja vāciešiem.

Bataljoni cīnījās pret vāciešiem pašā bīstamākajā pussalas vietā — rietumu daļā, kur ienaidnieki apmētāja viens otru ar rokas granātām. Šeit 1916. gada 25. septembrī notika vācu armijas gāzu uzbrukums. Aizsargājot šo placdarmu, abi latviešu bataljoni zaudēja 167 karavīrus, tāpēc strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu.

Ziemassvētku kaujas
Uzbrukumu bija paredzēts sākt 23. decembrī bez pretinieka ierakumu iepriekšējas apšaudes ar artilērijas uguni;
Strēlnieki bija cietuši lielus zaudējumus. Sāka salt – temperatūra ap pusdienlaiku pazeminājās līdz -250C;
Vācieši saņēmuši papildinājumus, devās uzbrukumos 23. decembra vakarā pēc sīvām cīņām I brigāde bija spiesta atkāpties;
Pulkvedis Andrejs Auzāns aprēķināja, ka latvieši šajās kaujās zaudējuši gandrīz 1000 kritušo un ap 4000 ievainoto.

…