Latviešu simfoniskā mūzika līdz 1950.gadam

Vēsture
1880. gadā latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējs Jurjānu Andrejs radīja divas simfoniskās partitūras — «Simfonisko Allegro» un «Latvju Vispārējo dziesmu svētku maršu».
Pirmajos Vispārējos dziesmu svētkos 1873. gadā stīgu orķestra izpildījumā izskanēja J. Bētiņa instrumentālās kompozīcijas.

Simfoniskās mūzikas koncerts
Neparasta aktivizēšanās bija vērojama simfoniskās mūzikas dzīvē, ko vainagoja pirmais latviešu simfoniskās mūzikas koncerts 1905. gada vasarā.

Simfoniskā mūzika Latvijā (1917 – 1919)
Trīs gadu laiku (1917—1919), kas ietver Lielo Oktobra sociālistisko revolūciju un Latvijas valstiskuma tapšanu, raksturo visai intensīva simfoniskās mūzikas dzīve.
 Latviešu mākslinieki samērā bieži koncertēja lielākajās pilsētās un centros, kur bija apmetušies bēgļi. 
1918. gada vasarā atsevišķas personas mēģināja atjaunot simfoniskās mūzikas dzīvi arī okupētajā Rīgā. 12. maijā Otrajā Pilsētas teātrī simfonisko koncertu noorganizēja B. Valle.
…