Latviešu valodniecība 20.gs.2.pusē un mūsdienās
20.gs.2.pusē ir izstrādāti daudzi nozīmīgi valodnieciski darbi:
Arturs Ozols “Raksti valodniecībā” (1967),
Rūdolfs Grabis “Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatika”(1.d. – 1959, 2.d. – 1962),
Alise Laua “Latviešu leksikoloģija” (1964),
Marta Rudzīte “Latviešu dialektoloģija”(1964), “Latviešu valodas vēsturiskā fonētika” (1993),
Aina Blinkena “Latviešu interpunkcija” (1969),
Anna bergmane un Aina Blinkena “Latviešu rakstības attīstība” (1986),
Inta Freimane “Valodas kultūra teorētiskā skatījumā” (1993),
“Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca” (1995) u.c.
“Latviešu literārās valodas vārdnīca” (1972-1996)
Latviešu valodniecība 20.gs.2.pusē un mūsdienās
1988.gada 6.oktobrī tiek panākta lēmuma pieņemšana par latviešu valodas kā valsts valodas statusu Padomju Latvijā.
1989.gada 5.maijā pieņemts Latvijas PSR Valodu likums, kurā latviešu valoda pasludināta par valsts valodu.
1992.gada 31.martā jaunā redakcijā pieņemts 1989.gada Valodu likums.
2000.gada 1.septembrī stājies spēkā 1999.gada 9.decembrī pieņemtais Valsts valodas likums.
Latviešu valodniecība 20.gs.2.pusē un mūsdienās
Kopš 1990.gada valodnieki (I.Freidenfelds, Dz.Paegle, I.Druviete, I.Lokmane, Ā.Zaiceva, A.Vulāne u.c.) rūpējas par latviešu valodas kultūru un cīnās pret padomju okupācijas laika negatīvajām ietekmēm latviešu valodā.
Valodas prakses diena (katru gadu)
Rakstu krājumi “Latviešu valodas kultūras jautājumi” (1965-1993), “Valodas aktualitātes”, “Konsultants”, “Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi” (kopš 2005.g.).
Valodnieku publikācijas presē, internetā un uzstāšanās masu medijos.
Nozaru terminoloģijas izstrāde (Latvijas ZA Terminoloģijas komisija, vad.V.Skujiņa)
Citvalodu īpašvārdu atveide latviešu valodā
Tulkojumu valodas kvalitāte
Raksti, jautājumi un atbildes www.valoda.lv
Valsts valodas centra, Valodas komisijas, Latviešu valodas institūta konsultāciju centra darbība
Latviešu valoda mūsdienās
Mūsdienu latviešu valoda atbilst attīstītas valodas kritērijiem, kas ļauj niansēti paust jebkuru domu:
pietiekami plašs vārdu krājums,
izveidota gramatisko formu sistēma,
izteiksmes iespēju daudzveidība,
stabili ortogrāfijas un interpunkcijas principi.
Latviešu valoda mūsdienās joprojām attīstās.
Latviešu valodai ir juridisks nodrošinājums – tā atrodas valsts aizsardzībā, ko nodrošina Valodas likums.
Valsts valodas statuss garantē latviešu valodai tās vispusīgu lietošanu visās darbības jomās.
Latviešu valoda kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
Svarīgi, lai latviešu valoda funkcionētu visās dzīves un darbības sfērās, lai tās kopšana, ko pašreiz veic valodnieki, skolotāji un dažādu citu profesiju pārstāvji, kļūtu par katra paša un arī visu kopīgu atbildību.
Latviešu valoda mūsdienās
Latvijā uzsākti pētījumi datorlingvistikā, kuras viens no svarīgākajiem praktiskajiem uzdevumiem – nodrošināt iespēju lietotājiem sazināties ar datoru dzimtajā valodā.
20.gs.80.g.beigās un 90.gadu sākumā – radās nepieciešamība datorā rakstīt latviski, kas izvirzīja jaunas prasības gan valodniekiem, gan informācijas tehnoloģijas speciālistiem, gan visiem valodas lietotājiem.
Bija jārisina jautājumi, kas saistīti ar latviešu rakstības īpatnībām (alfabēts, speciālās diakritiskās zīmes, vārdu pārnesumpārdale u.tml.), jo informācijas sistēma izveidota uz angļu alfabēta pamata – tiek izstrādāts standarts “Latviešu valoda datoriem” (1993), kurā latviešu alfabēts ir paplašināts, iekļaujot burtus “y”, “ō”, “ŗ”, lai saskaņotu atšķirīgās rakstības Latvijā un ārzemēs, kā arī radītu iespēju datoros izmantot latgaliešu rakstu valodu.
Svarīgs uzdevums – izstrādāt latviešu valodai tādu tehnoloģisko nodrošinājumu, kas nodrošina iespēju rakstīt latviešu valodā visās plašāk lietojamās datorsistēmās.
Diemžēl programmu lietotāji ne vienmēr izmanto radītās iespējas – internetā raksta bez diakritiskajām zīmēm (garumzīmēm, mīkstinājuma zīmēm un jumtiņiem), lieto netradicionālus saīsinājumus (kkas, tgd) u.tml.,kas liecina par nevērību pret dzimto valodu.
Tiek izstrādāti rīki uzrakstītā teksts pareizības pārbaudei, kas spēj atrast un izlabot gan ortogrāfijas, gan interpunkcijas, gan stila un semantikas kļūdas (Tildes programma).
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijā tiek veikti zinātniskie pētījumi datorlingvistikā (skatīt www.ailab.lv) – tiek veikta gan runātās, gan rakstītas valodas izpēte.
Rodas pieprasījums pēc elektroniskajām vārdnīcām (www.ailab.lv, www.liis.lv, www.ttc.lv, www.letonika.lv u.c.) un automatizētas tulkošanas sistēmas.
Cilvēka runas datorizēta apstrāde – sazināšanās ar datoru cilvēka balsī, balss sintēze un balss pārveide datortekstā.
Datorprogrammu izstrāde latviešu valodā 21.gs. – viena no aktuālākajām prasībām, lai veicinātu valsts valodas kavalitatīvu un rakstībā korektu izmantošanu IKT.
…
