Gothards Fridrihs Stenders(1714 - 1796)
Latvis – tāds viņš vēlējies būt!
Vecais Stenders ir latviešu laicīgās literatūras aizsācējs.
Viņš:
Pirmais Rakstīja latviešu dzimtcilvēkam adresētus laicīga satura darbus;
Uzrakstīja pirmo populārzinātnisko grāmatu;
Izstrādāja jaunus lasītmācīšanas paņēmienus un sastādīja tam laikam progresīvas ābeces;
Izstrādāja ilgi nepārspētu latviešu valodas gramatiku un vārdnīcu.
“Bet kas mūs gudrus dara,
Tas ir mūsu gaišais prāts”
(Vecais Stenders)
Bijis:
Jelgavas vācu pilsētas skolas pārziņa palīgs (1742-1744);
pedagogs Vācijā;
ģeogrāfijas profesors Dānijā;
mājskolotājs Kurzemē;
mācītājs Birzgalē un Žeimē (Lietuvā);
mācītājs Sēlpilī un Sunākstē;
apriņķa prāvests.
Mācījies:
I. Bauera privātskolā Subatē;
Jēnas vēlāk Halles universitātē (1736-1739) :
teoloģiju.
filozofiju
Latvijas 18. gadsimta kultūras dzīves vērienīgākā un autoritatīvākā personība ..
Gramatika: “Neue vollständigere lettische Grammatik’’ (“Jauna pilnīgāka latviešu gramatika’’ ) (1761);
vārdnīcas:
“Entwurf eines Lettischen Lexici’’ (,,Latviešu leksikona uzmetums’’);
“Lettisches Lexicon’’ (“Latviešu leksikons’’) (1789);
ābeces:
“Jauna ABC un lasīšanas mācība’’ (1782);
“Bildu ābice’’ (1787);
“Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas’’ (1774);
“Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas’’ (1774);
“Jaukas pasakas un stāsti” (1766);
“Jaunas ziņģes” (1774);
“Svēti stāsti” jeb “Maza Bībele” (1756).
…