Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:413742
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 11.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 20 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Vēsture
Dziesmu svētki nav latviešu izgudrojums. Tie radās jau 19.gs. pirmajā pusē Vācijā, Šveicē, Austrijā, kur koru dziedāšana – pati demokrātiskākā mākslas muzicēšanas forma – kļuva par tautu mobilizācijas spēku.
19.gs 30.-50.gadi. Tiek dibinātas vīru koru dziedāšanas biedrības Baltijā. 1836.g.19.-21. jūnijs. Daugavas mūzikas svētki Rīgā.
1861. g. 29.jūn.- 4.jūl. vācbaltu dziesmu svētki.
1864.g. pavasarī mācītājs J. Neikens sarīko latviešu vīru koru novadu kopkoncerts Dikļos.
1868.g.tiek dibināts Latviešu Biedrība. Tā uzņemas rūpes par dziedāšanas svētku organizāciju.
Dziesmu svētku modelis
Gājiens – pauž dalībnieku pašcieņu, ceļ pašapziņu. Skatītāju gaviles ir kā pateicība rīkotājiem un dalībniekiem. Gājiens nav noticis tikai VI (1926.g.)
Kopkora koncerti un lieluzvedumi – kopkora koncerti ir dziesmu svētku būtība
Dziesmu svētku skates un sacensības – „dziesmu kari” ir ne tikai noteikt labāko, bet arī kā motivācija celts sava kolektīva līmeni.
Konkursi, izrādes
Izstādes
Goda maltīte, balles
Latviešu dziesmu svētku tradīciju stūrakmeņi
Pienākuma apziņa : dziedāšanas darbs
Tautas svētki : līksmība, jautrība, mūzika ielās un laukumos, etnogrāfiskais stils tautastērpos, folkloras klātbūtne repertuārā.
Mākslas svētki – komponisti, diriģenti, horeogrāfi, režisori, organizatori
Dziesmu svētki – misija, tradīciju turpināšana, atbildības sajūta starp savas tautas pagātni un nākotni.
Karoga veidotājas
Jaunkundzes :
Antonija Bange
Emīlija Bvik
Vilhelmīne Zvirgzdiņa
Paulīne Fogel
Emīlija Oše
Kristīne Meņģele
Karolīne Rozenkopfa
Rozalī Poreš
Emīlija Jansone
Kundzes:
Katrīne Dombrovska
Elīze Tomson
Marta Neugrot
Minna Kozlovska
Eva Veiss
Eva Birnul
Margarete Balod
2x Anna Martinsone
Līgo - latviešu līksmības, draudzības, mūzikas un visa daiļuma dievi. Lībiešu valodā „līgo” nozīmē „lai top!” . Karoga idejiskās ieceres tapšanā līdzdarbojies Baumaņu Kārlis. Ar RLB gādību izgatavos Leipcigā. Meistars J.A.Hītelis.
Dziesmu svētku 100gades karogs 1973.g.Uzraksts „Māksla pieder tautai”
XX Vispārējo dziesmu svētku karogs 1990.g.
Latviešu deju svētku karogs 1990.g.
1998.g Dziesmu un deju svētku karogs.
Dziedāšanas biedrību karogi
Padomju perioda karogi
Piemiņas zīmes – dziesmu karu godalgas; -diriģentu zižļi;- kausi un kannas;- atzinības raksti;- krūšu nozīmes.…

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1332697
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties