Aktinoīdu (III) savienojumi
Aktinoīdu (III) savienojumu īpašības ir līdzīgas lantanoīdu (III) savienojumu īpašībām
Lantanoīdu (III) un aktinoīdu (III) joniem ūdens šķīdumos ir ārkārtīgi liela līdzība
Aktinoīdu (III) hidroksīdi, līdzīgi lantanoīdu (III) hidroksīdiem, maz šķīst ūdenī un uzrāda spilgti izteiktas bāziskās īpašības
Viegli reaģē ar skābēm
Th, Pa, U, Np (III) savienojumi ir spēcīgi reducētāji, sadala ūdeni
Aktinoīdu (IV) savienojumi
Oksidēšanas pakāpe vairāk raksturīga Th un Pu, bet to uzrāda arī Pa, U, Np, Am un Cm
Ķīmiskā ziņā līdzīgi cits citam un cērijam (IV)
Izomorfi kristāliski oksīdi, daži grūti kūstoši, nešķīst ūdenī un praktiski ar to nereaģē
Nešķīst arī atšķaidītās skābēs
Hidroksīdus iegūst apmaiņas reakcijās, uzrāda diezgan vāji izteiktas bāziskās īpašības
Kristālhidrāti satur 4-12 molekulas ūdens
Tetrahalogenīdi – tetrafluorīdi (Th saimes elementiem), tetrahlorīdi (Th, Pa, U, Np), tetrabromīdi un tetrajodīdi (tikai Th, U, Np)
A.-u (IV) savienojumiem ir sarežģīta struktūra
Koordinācijas skaitļi ir lieli - 6...12
Aktinoīdu (V) savienojumi
Oksidēšanas pakāpe +5 visstabilākā ir Pa un Np, retāk – Pu
Stiprāk izpaužas bāziskās īpašības
Pa, U, Np, Pu oksīdi un hidroksīdi ir vāja tipa bāze ar dažām skābes pazīmēm
Brīvā veidā izdalīti fluorīdi, hlorīdi, bromīdi
Fluorīdi pēc stabilitātes atgādina dubultsāļus
Am un Pu (V) savienojumu ir maz, un tiem ir oksidējošas īpašības
Aktinoīdu (VI) savienojumi
Oksidēšanas pakāpe visvairāk raksturīga U, iespējama arī Np, Pu, retāk Am
Daudzos savienojumos pastāv atomu grupējumi EO2+ un EO22+, kas saglabājas bez izmaiņām dažādās ķīmiskās reakcijās. Šos grupējumus sauc par aktinilgrupējumiem (uranils, neptunils, protaktinils u.c)
Vairums EO22+ atvasinājumu labi kristalizējas un viegli šķīst ūdenī, sāļi un sāļiem līdzīgi sav.-jumi
Rindā U-Np-Pu-Am E(VI) atvasinājumu stabilitāte samazinās
Np (VI) atvasinājumi, īpaši Pu (VI) un Am (VI) atvasinājumi ir spēcīgi oksidētāji
…
