Kurdu etniskā grupa
Kurdi ir viena no lielākajām tautām pasaulē, kas dzīvo bez savas suvērānās valsts, lai gan apdzīvo savu etnisko teritoriju, kura administratīvi ietilpst citās valstīs – Turcijā, Sīrijā, Irākā, Irānā, Armēnijā un daļēji Azerbaidžānā. Tā ir Kurdistāna, kurā dzīvo 25 miljoni kurdu iedzīvotāju, bet kopējais kurdu tautības cilvēku skaits pasaulē varētu sasniegt pat 37 miljonus.
Valoda
Ģenealoģiski kurdu valoda pieder pie indoirāņu atzara, kas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
Rakstiskā formā izšķir divus dialektus:
Kurmandži, kurā runā Turcijā, Sīrijā un Irākas, Irānas ziemeļos
Sorani, kurā runā Irānas rietumu teritorijās un lielākajā daļā Irākas teritorijas Kurdistānā.
Abos dialektos ir 9 patskaņi, 30 līdzskaņi, nenoteiktais artikuls, 3 locījumi, 2 konjugācijas.
Ir sava rakstība kopš 11. gs m. ē., kuras pamatā ir arābu alfabēts.
Kurdi paši sevi sauc par kurmandž. Kurdu valoda pieder pie indoeiropiešu saimes un tā ietilpst irāņu grupā. Iranofoņi (irāņu valodas grupā runājošie) ieradās no Centrālās Āzijas, šķērsojot Irānas kalnieni, ierodoties Anatolijā 2.gs.p.m.ē.…