Klājšūnas jeb parietālās šūnas
Atrodas dziedzera augšdaļā starp mukocītiem un galvenajām šūnām
Dziedzera vidusdaļā un lejasdaļā tās parasti piekļaujas galvenām šūnām to pamatnes daļā, t.i. No saistaudu puses
Tās ir lielas ieapaļas šūnas ar vienu vai diviem kodoliem, to sīkgraudainā citoplazma intensīvi krāsojas ar skābām krāsām.
Tajās ir daudz mitohondriju, brīvas ribosomas un gludz endoplazmatiskais tīkls
Apikālajā galā krokota citolemma iespiežas šūnā veidojot intracelulāru, groziņam līdzīgu, kapilāru izvadu sistēmu
Šūnās norit aerobā glikolīze, aktīvs Cl jonu transports no asins plazmas un uz šūnas virsmas veidojas HCl
Darbību stimulē n.vagus kairinājums, histamīns, gastrīns, insulīns, alkohols (tādēļ alkoholiķi bieži slimo ar gastrītu)
Intermediārie dziedzeri
Aizņem 1-2 cm2 plašu rajonu starp īstenajiem un piloriskajiem kuņģa dziedzeriem
Piemīt abu minēto dziedzeru iezīmes
Piloriskie dziedzeri
Nav izvietoti tik blīvi kā īstenie kuņģa dziedzeri
Vienkārši, tubulāri dziedzeri ar īsām un zarotām sekretorām daļām
Glandulocīti ir cilindriskas šūnas, augšējo daļu aizpilda gļotains sekrēts, kodols atrodas šūnas pamatnē, sekrēta sastāvā bez gļotām vēl ir dipeptidāzes
Sekrēts ir sārmains
Dziedzeru kakliņa daļā atrodas kambiālās kakliņa šunas
Dziedzeros starp mukocītiem ir daudz endokrīno šūnu, visvairāk ir EC šūnu, kas izdala serotonīnu, un iespējams – melatonīnu. Serotīns stimulē gremošanas fermentu sekrēciju, gļotu sekrēciju un gludo miocītu motoriku. G šūnas sekretē gastrīnu – tas veicina pepsinogēna un HCl sekrēciju.
…
