Kultūrainavas izmaiņas Latvijā no pirmajiem iedzīvotājiem līdz mūsdienām

Pirmie iedzīvotāji Latvijā
Ap 9.gadu tūkstoti pr. Kr., akmens laikmeta senākā perioda – paleolīta beigu posmā ieradās pirmie iedzīvotāji, sekojot ziemeļbriežiem, kuri pārtika no tundras augu valsts.
Pirmās cilvēku apmetnes -mezolītā
pie Zvidzes un Zvejsalas (pie Lubānas ezera).
pie Salaspils – atrasti ap 1000 krama un kaula priekšmeti – zvejniecības un medību rīki.
Vairākās citās vietās upju un ezeru krastos – pie Lielupes, Daugavas, Pededzes, Salacas, Burtnieku ez, L.Ludzas ez. u.c
Somugri
Agrā neolīta laikā aptuveni 4000 tūkst g. Pr.Kr. domājams, Latvijā ienāca somugru ciltis (ķemmes bedrīšu kultūra),
Pazīstamākās apmetnes pie Burtnieku ez., L. Ludzas ez, Sārnates (Užavas pag D, pie jūras) un Pāvilostas
Balti
Ap 2000 g. pr.Kr. vēlā neolīta beigās, parādījās jauna tipa kultūra- t.s. auklas keramika, kuru saista ar baltu cilšu iespiešanos Latvijā
Lauksaimniecības - zemkopības un lopkopības pirmsākumi.
Baltu izplatīšanās
Pirmie– kurši – apmetās starp jūru un Ventas upi apm. Pirms 2000 g.
Nākamie - zemgaļi – apmetās Zemgales līdzenumā, auglīgas velēnu karbonātu smilšmālu augsnes, kur labi padevās tolaik pazīstamākie kultūraugi – mieži, kvieši, lini, pupas, zirņi.
Sēlijas R un centr. rajonos apmetās sēļi, Augšzeme ar šķēršļoto reljefu ilgu laiku palika mazapdzīvota.
Pēdējie ap 5.gs. no DA ienāca Latgaļi (letgaļi, latvji). Sākumā apmetās Daugavas labajā krastā.
Daugavas lejtece un Z daļa palika somugru rokās.
…