Kurši ir viena no senajām baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu nāciju. Tie dzīvoja Kurzemē un tagadējās Lietuvas ziemeļrietumos, kur tie pakāpeniski saplūda ar žemaišiem.
Senajos un viduslaikos kurši bija pazīstami kā drosmīgi kareivji, kas bija iesaistīti daudzos karos un aliansēs ar zviedru, dāņu un islandiešu vikingiem.
Kurši bija viena no pēdējām baltu tautām, kas pieņēma kristietību. Vienkāršajā tautā pagānu rituāli notika līdz pat 19. gadsimtam.
Ne par vienu latviešu seno cilti nav tik daudz ziņu kā par kuršiem, jo cīnoties ar vikingiem - seno skandināvu karotājiem un laupītājiem, kas pāri Baltijas jūrai devās iekarot svešas zemes, kurši paši kļuva par bezbailīgiem jūrniekiem. Kuršu kuģi devās pāri jūrai un uzbruka kā dāņu, tā zviedru krastiem un salām. To viņi darīja, gan lai atriebtos par svešinieku uzbrukumiem, gan lai iegūtu mantu, slavu un godu.
Kurzemē visbiežāk sastopamie ir ugunskapi. Parasti tās ir 2 - 3 m2 lielas un DR - ZA vai Z - D orientētas 50 - 70 cm dziļas kapu bedres. Mirušie parasti sadedzināti ārpus kapa bedres un tad kopā ar sadedzinātajiem priekšmetiem mirušā kalcinētie (kalcinēt - karsēt vai apdedzināt, lai panāktu sadalīšanos) kauli novietoti vai sabērti kapa bedrē.
Zemgaļi bija viena no tagadējo Latvijas dienviddaļu un Lietuvas ziemeļdaļu apdzīvojušām baltu tautām, kas vēlāk ieplūda latviešu un lietuviešu tautās. Apdzīvoja pamatā Lielupes, Mēmeles un Mūsas baseinu, bet to apdzīvotības robežas sniedzās līdz Nevēžas un Ventas augštecei un Daugavas lejteces kreisajam krastam.
Auglīgā zeme un tirdzniecība tikai vairoja zemgaļu bagātību. Viss šajā novadā bija varenāks un greznāks nekā citur. Zobeni un dunči garāki, kaujas cirvji smagāki, rotaslietas lielākas un krāšņākas. Kaklariņķiem vien jau bija pieci dažādi veidi, tāpat arī rotadatām. Sastopamas gan greznas rotadatas pārklātas ar sudraba platējumu, gan krustadatas ar tādu galvas rotājumu, kas atgādina ziedlapu. Arī saktas ir diezgan plaši izplatītas, sastopamas gan plāksnessaktas, gan stopasaktas, gan pakavsaktas. …
