Krusta kari Latvijas teritorijā

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11. līdz 13. gadsimtam, kuras sankcionēja Romas pāvests.

11.gs. Eiropa maršē pret neticīgiem, maršē uz Austrumiem, lai gūtu peļņu Āzijā. Šī kustība turpinās un vēl pieņemas 12.gs., kad svētais kaŗš tiek paplašināts un pārnests ari uz Baltijas telpu.
Ar saukli “kristīties vai mirt” sakši 1147. gadā rīko krusta karu pret Baltijas slāviem – vendiem.

Bīskaps Alberts sadarbībā ar Zobenbrāļu ordeni slēdza īslaicīgus līgumus ar vietējiem valdniekiem, bet pēc tam tos pa vienam pakļāva savai varai. Pēc lībiešu galveno spēku sakāves Salaspils Mārtiņsalā un Turaidā lībiešu teritoriju 1207.gadā sadalīja starp iekarotājiem: bīskaps dabūja divas trešdaļas, bet Zobenbrāļu ordenis vienu trešdaļu no pakļautajām zemēm. 1208.gadā krustnešu varā nonāca latgaļu Kokneses pils. Šai pašā laikā krustnešu karaspēks ieņēma sēļu galveno centru Sēlpili un piespieda tās iemītniekus pieņemt katoļticību. Pēc tam kad 1209.gadā krustneši izlaupa un noposta viņam piederošo Jersikas pilsētu un tās baznīcas.…