Kosmiskā stacija
Kosmiskā stacija paredzēta ilgstošam lidojumam kosmosā. Tā aprīkota ar dzīvības nodrošināšanas sistēmu, kas uztur piemērotu gaisa sastāvu un temperatūru, veic ūdens attīrīšanu.
Zemes pētīšanai no kosmosa, debess objektu novērojumiem, medicīniskiem un bioloģiskiem eksperimentiem.
Liela uzmanība tiek veltīta tehnoloģiskiem eksperimentiem, jo bezsvara apstākļos iespējams iegūt materiālus ar izcilām īpašībām, piemēram, regulāras formas kristālus bez piemaisījumiem, jaunus farmaceitiskos preparātus, utml.
Līdz šim kosmosā lidojušas ASV orbitālā stacija Skylab, septiņas PSRS orbitālās stacijas Saļut, Krievijas orbitālā stacija Mir, kā arī Starptautiskā kosmiskā stacija SKS
Mākslīgie pavadoņi
Zemes mākslīgais pavadonis (satelīts) ir kosmiskais aparāts, kas atrodas orbītā ap Zemi. Pirmais pavadonis tika palaists kosmosā 1957. gadā. Kopš tā laika no Zemes startējuši vairāki tūkstoši pavadoņu. Daļa no tiem pēc lidojuma uzdevuma izpildes palikuši orbītā, citi ir iegājuši Zemes atmosfērā un sadeguši. Pašlaik ap Zemi riņķo vairāki simti funkcionējošu pavadoņu.
Pavadoņi nodrošina sakarus un navigāciju, veic Zemes virsmas novērojumus. Atkarībā no veicamā uzdevuma, Zemes mākslīgos pavadoņus iedala sakaru, navigācijas, meteoroloģiskajos, Zemes izpētes, astronomiskajos, ģeofizikālajos un militārajos pavadoņos. No pavadoņa funkcijām atkarīga arī tā orbīta.
…
