Vēsture
Pirmie konteineru pārvadājumi ir datēti ar 19.gs.
Pasaulē konteineri kā vērtīgu kravu pārvadājumu veids ir guvuši popularitāti pirmām kārtām tā iemesla dēļ, ka transportēšanas procesā no viena transporta veida uz citu tiek pārkrauti konteineri, nevis tajos esošā prece. Tādējādi prece tiek vienu reizi iekrauta konteinerī pie nosūtītāja un izkrauta pie saņēmēja.
Pirmais transportlīdzeklis, kas radīts speciāli konteineru pārvadāšanai tika radīts 1951. gadā Dānijā. Šis kuģis sāka pārvadāt konteinerus no Sietlas uz Aļasku.
Tehniskās prasības konteineru konstrukcijai ir noteiktas ar 1972.gada Starptautisko konvenciju par drošiem konteineriem – CSC; ar 1972. gada konteineru muitas konvenciju – CCC; ar bīstamo kravu transportēšanas noteikumiem; ar starptautiskajiem standartiem konteineru ražošanas, ekspluatācijas un remonta sfērās.
ISO konteineru izmēri un kravnesība
Konteinera modulis ir kvadrātisks šķēlums 2438х2438 mm. Šīs modulis ir pastāvīgs lielums (8x8 pēdas) un to sauc ISO modulis.
Ir pieci bieži sastopami konteineru garumu standarti:
20-ft(pēda) (6.1 m)
40-ft (12.2 m)
45-ft (13.7 m)
48-ft (14.6 m)
53-ft (16.2 m)
Konteineru kapacitāte tiek mērīta twenty-foot equivalent units (TEU, dažreiz teu). Šī mērvienība ir vienlīdzīga standarta 20 ft garam x 8 ft platam x 8ft 6in augstam koteineram.
Metriskajās vienībās tas ir 6.1m garš x 2,44m plats x 2,59m augsts un tas ir apmēram ar 39m2 ietilpību.
Lielāka daļa konteineru, mūsdienās, ir 40-ft (12,2m) un ir zināmi kā 40 pēdu konteineri. To kapacitāte ir vienlīdzīga 2 TEU.
Konteineru iedalījums
Pēc nozīmes:
universālie-paredzēti plašas nomenklatūras (apavu, drēbju, tabakas izstrādājum utt.) gabalkravu pārvadāšanai tarā vai atvieglotā iepakojumā, kā arī bez tā.
specializētie - kalpo kravu piegādei, kas viendabīgas pēc fizikālķīmiskām īpašībām (šķidru, beramo, putekļveida, granulēto).
Pēc konstrukcijas:
stingrie (neizjaucami, ar pastāvīgiem izmēriem, saliekami un izjaucami)
mīkstie (elastīgie)
kombinētie (mīkstie, ar atsevišķiem stingriem konstrukcijas elementiem).
…
