Komercdarbības būtība un formas
Komercdarbība – atklāta saimnieciska darbība, ko savā vārdā peļņas nolūkā veic komersants
Komercdarbību Latvijas republikā tiešā veidā regulē Komerclikums, kas tika pieņemt 2000. gada 13. aprīlī. Tā stāšanos spēkā nosaka atsevišķs likums “Komerclikuma stāšanās spēkā likums”, kas saeimā tika pieņemts 20.12.2001. un pasludināja komerclikuma stāšanos spēkā ar 2002. gada 1. janvāri. Pēc tam ir bijuši jau vairākkārtēji Komerclikuma grozījumi.
Komerclikums tieši neskar :
Kooperatīvās sabiedrības
Zemnieku un zvejnieku saimniecības
Personas, kas nodarbojas ar amatniecību
Personas, kuru saimnieciskā darbība neparedz reģistrēties, kā individuālajam komersantam.
Komerclikums nosaka arī to, ka komercdarbību var veikt tikai komersanti. Bet ko tad var uzskatīt par komersantu?
Komersants – komercreģistrā reģistrēta fizika persona vai komercsabiedrība
Komersantam ir savs nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, ko slēdzot darījumus, uzrādīs līgumos. Komersants veic savu komercdarbību ar konkrētu nosaukumu, ko reģistrē komercreģistrā – tā ir firma.
Firma – uzņēmums vai uzņēmuma apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības, savs nosaukums.
Uzņēmums – organizatoriski saimnieciska vienība, kuru komersants izmanto komercdarbības veikšanai. Lai varētu veikt kādu saimniecisku darbību, nepieciešama nauda, iekārtas, telpas un materiāli. Ja komersants apkopo šos līdzekļus un organizē saimniecisko darbību, tad var uzskatīt, ka viņš ir izveidojis uzņēmumu.
Komercreģistrs – datu bāze, kur apkopotas un tiek glabātas ziņas un dokumenti par komersantiem.
…
