Kodolierocis – ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
Viens pats lādiņš var nogalināt veselas pilsētas iedzīvotājus, bet kodolkarš pilnīgi iznīcinātu dzīvību uz zemes.
Daži politiķi kodolieročus sauc par kodolsavāldītājiem. Viņi ir pārliecināti, ka kodolkara šausmīgo seku dēļ neviena valsts neriskēs lietot šos ieročus.
Kodolieroču pielietošana, negadījuma dēļ vai apzināti, ietver cilvēku bojāejas risku un ekonomisko dislokāciju katastrofālā apmērā. Šādu ieroču izplatīšanas un to iespējamās pielietošanas apturēšanai, neatkarīgi no tā, vai to dara valsts vai nevalstiskās institūcijas, jāsaglabājas kā vienai no kolektīvās drošības steidzamām prioritātēm.
Kodolizplatīšanas drauds – kodolieroču izplatīšanās valstīs - rodas divējādi. Galvenās un vistiešākās rūpes ir saistītas ar tām valstīm, kas noslēgtā Kodolieroču neizplatīšanas līguma aizsegā, slepeni un nelikumīgi, varētu sagatavot pilna apmēra ieroču programmas vai, rīkojoties saskaņā ar līguma burtu, bet ne garu, iegūt visus materiālus un speciālās zināšanas, kas nepieciešamas ieroču programmām, un tad izmantot iespēju izstāties no līguma brīdī, kad tās ir gatavas turpināt bruņošanos.
Pasaulē jaudīgāko kodolieroci uzbūvēja krievi un izmēģināja Novaja Zemļā. Tur bija 50 megatonnas. Amerikāņu stratēģisko kodolieroču lielais vairums ir no zemūdenēm palaižamās raķetes, un to kaujas galviņas ir "tikai" 200 - 300 kilotonnu spēcīgas. Bet ASV stratēģiskie bumbvedēji un uz Zemes bāzētās ballistiskās raķetes bruņotas ar jaudīgākām galviņām, apmēram diapazonā no 1 līdz 10 megatonnām. Kodolieroča trāpījuma mērķī precizitāte ir svarīgāka kaujas uzdevuma izpildei, nekā jaudas palielināšana.
Bioloģiskie ieroči ir izgatavojami daudzreiz vienkāršāk nekā ķīmiskie vai kodolieroči, kuru ražošanai ir nepieciešamas modernas rūpnieciskās tehnoloģijas, bet piekļuvi tām kontrolē valsts.…
