Katedrāļu vai baznīcu skolas
Augstākajai garīdzniecībai bija skaidrs, ka labi izglītotā sabiedrībā,kas audzināta kristiānisma garā un sagatavota filosofiskiem un teoloģiskiem disputiem,ir jāveido šim uzdevumam atbilstošas skolas.Tādas bija katedrāļu skolas. Tajās mācijās šīs pašas septiņas brīvās mākslas, tikai padziļinātā veidā.
Skola atradās bīskapa dzīves vietā, pie viņa katedrāles.
Katedrāļu skolas sāka veidoties katrā bīskapijā.Līdz astotajam gadsimtam izglītības līmenis bija zems ,gadsimta beigās izglītibas kvalitāte paaugstinājās.
Klosteru skolas
Agrīnajā feodālismā bija tā saucamās klosteru skolas. Tās dalījās iekšējā un ārējā. Iekšējā tiem , kas saistija dzīvi ar klosteri, bet ārējā – sagatavoja laicīgajai dzīvei.
Mācību programmā ietilpa septiņas brīvās mākslas.Tās dalījās divās daļās – trīvijā ( gramatikā, ģeometrija, dialektika un retorika )un kvadrīvijā (aritmētika, ģeometrija, astronomija un mūzika ).
Trīvijā ietilpstošo mācību priekšmetu uzdevums bija sagatavot cilvēkus, kas spētu diskusijās aizstāvēt kristiānisma mācību. Kvadrīvijai mācību priekšmetiem bija citi uzdevumi,praktiska ievirze. Ģeometrijai vajadzēja sekmēt zināšanu apguvi,kas saistījās ar svētnīcu celtniecību, astronomija – lai izskaitļotu baznīcas svētkus, mūzikai – kuplinātu baznīcas cermonijas.Tā bija zināmā mērā priekšgatavošana filosofijai.
…