Marksisms vispirms ir materiālisms (esamības–apziņas attiecības). Marksisms ir mācība, kurā ir ekonomisko jautājumu primārums, materiālo vērtību ražošanas veidam ir noteicošā loma.
Marksa un Engelsa uzskatus ietekmēja 3 lietas:
Vācu klasiskā filozofija, īpaši Hēgeļa dialektiskā metode (pilsoniska sabiedrība, kustības tiešs avots, pretrunu vienotība un cīņa)
Britu klasiskā politekonomija (ražošanas loma sabiedrībā). Tika aizgūta ideja par tirgus pašregulējošo mehānismu un brīvo tirdzniecību, kā ieguvumu visiem. Kā arī par ienākumu sadali starp 3 slāņiem – zemes īpašnieku, strādnieku un kapitālistu.
Franču utopisms: Idejas par vienlīdzību. Markss un Engelss balstījās uz ražošanas attīstības līmeni katrā civilizācijā, izveidoja dialektisko materiālismu, ko konsekventi attiecinot uz sabiedrības parādībām, nosauca par vēsturisko materiālismu.
Marksismam vēstures gaitā ir izveidojušās 5 formācijas
pirmatnējās kopienas iekārta, balstīta uz striktu sociālo hierarhiju un ierobežojumiem;
uz privāto īpašumu un svešu darba ekspluatāciju balstīta verdzības forma;
feodālā iekārta, balstīta uz savstarpējo atkarību un kārtu pakļautību hierarhijai;
kapitālistiskā iekārta, balstīta uz nesaudzīgu algotā darbaspēka ekspluatāciju;
nākotnes – komunistiskā formācija – bezšķiru sabiedrība.…