Hronoloģiski kino mākslu iedala:
Mēmajā kino (1895 – 1930);
Skaņu kino (kopš 1927.gada);
Varam apskatīt arī kā māksliniecisko virzienu vēsturi(Holivudas klasiskais kino, vācu ekspresionisms);
Kinomākslas vēsturi var arī pētīt pēc filmas valstiskās piederības (Latvijas kino, vācu kino u.c.).
Kinetogrāfs
Tomass Alva Edisons (1847 –1931) jau 1893.gadā uzņēma pirmās kino filmas. Tās bija 20 sekunžu garas un galvenokārt attēloja cirka numurus un sporta nodarbības.
Eiropā par Kino dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1895.gada 28.decembris,kad Parīzē notika pirmais kinoseanss Brāļu Limjēru vadībā.
Krievijas Impērijā viena no pirmajām Kino izrādīšanas vietām bija Rīga. Kur Limjēru filmas tika demonstrētas kopš 1896. gada maijā.
Ar Anglijā 1896.gadā izgatavotu kinoaparātu savas filmas sāka uzņemt franču burvju mākslinieks -Žoržs Meljess.
Apmēram 15 kino darba gados Ž.Meljess uzņēma vairākus tūkstošus īsfilmu.
Agrīnās kino fotogrāfisko tradīciju viņš savienoja ar savu burvju mākslinieka un teātra īpašnieka pieredzi.
Holivudas kino attīstība.
20.gs sākumā strauji pieauga kino popularitāti, publikas pieprasījums pēc kino(īpaši ASV);
Ap 1910.gadu sākās Kalifornijas kā kino uzņemšanas centra veidošanās;
Holivudā veidojās klasiskā studiju sistēma- filmas nodarbojas gan ar filmu uzņemšanu, gan izplatīšanu, kā arī vēlāk tās sāka veidot savas kinoteātru ķēdes(Fox, Paramount u.c.).
Filmas režisori, scenāristi, aktieri slēdza ilggadējus līgumus ar studijām un bija pilnīgi atkarīgi no tām, tomēr šī atkarība vienlaikus nodrošināja stabilu iztiku un regulāru darbu;
Ap 1909.gadu sākās “zvaigžņu ēra”, daudzi aktieri kļuva par zvaigznēm, kuru tēlu popularizēšanā tikai ieguldīti milzīgi līdzekļi.
Par klasiskās Holivudas kino pamatu kļuva stāsta kino;
Šī virziena sākumdarbu uzskata 1903.gadā Edvīna S. Portera uzņemto filmu – “Vilciena lielā aplaupīšana”.
Nozīmīga figūra Holivudas kino attīstībā ir Deivids Vorks Grifits (1875 –1948), kurš savu karjeru sāka 1908.gadā studijā “Biograph”;
5 gadu laikā D.V. Grifits paspēja uzņemt 400 filmas (15- 20min);
Radīja kino pamatžanrus- melodrāma, komiska filma, vesterns,kriminālfilma, trilleris utt.)
D.V Grifits lielu vērtību veltīja emocionalitātei.
20.gs sākumā filmas kļuva garākas, filmu skaidrākam izklāstam lietoja titrus;
D.V Grifita filma – “Nāciju dzimšana”, kļuva par nozīmīgāko agrīnā kino brieduma apliecinājumu;
Filmas sižets ataino Amerikas pilsoņu karu un ilgst trīs stundas.
Sesils B. De Mills (1881 – 1959)- ieviesa savām laikam neraksturīgu gaismēnu izmantojumu;
T.H. Inss(1882 –1924) ieviesa režisora scenāriju.…