Ķīnas reliģiski filosofiskās mācības, izgudrojumi

Daoisms
Daoisma simbols - Ietver sevī iņ un jaņ principu attiecības. Iņ - pasīvais, sievišķais, tumšais, mitrais zeme. Jaņ – aktīvais, valdošais, vīrišķais, sausais, gaišais, debesis. Harmoniju veido abu šo principu veselums, kopdarbība , no tā izriet pasaules mūžīgā mainība.
Konfūcisms
Teorētiķis - Konfūcijs, kas dzīvojis 6./5.gs. mijā p.m.ē.
-Mērķis – harmonizēt morāles pretrunās nonākušo sava laika sabiedrību.

Konfūcisms
--Mācības būtība. Konfūcisms, balstoties uz universālajām dabas likumībām, akcentē pareizas cilvēka un sabiedrības attiecības. Šis princips prasa jaunākā godbijīgu attieksmi pret vecāko un cienījamāko, pavalstnieka bezierunu pakļautību savam valdniekam, bet katram cilvēkam būt labam savas valsts pilsonim, krietnam ģimenes loceklim.
Djuņdzi – Konfūcija mācība par “patieso cilvēku” (godīgs, pieklājīgs, savaldīgs, taisnīgs, atklāts, čakls, labsirdīgs).
-Dažas no Konfūcija mācībām.
Pasaules pārveidošana jāsāk ar sevis pilnveidošanu. Notikumos cilvēks var zaudēt to, kas viņam pieder, bet nekad to, kas viņš pats ir. Nedari otram to, ko nevēlies lai tev darītu. Pasaule būs tāda, kāds būs iekšējais cilvēks.

Budisms
-Ienāca no Indijas 1.gs. (skat. Budisms Indijā)
-5.gs. attīstījās čaņbudisma (dzenbudisma) filozofiskā tradīcija, kas orientēta uz savu garīgo spēju izkopšanu, savas dziļākās būtības atrašanu, tuvinoties dabas dvēseles dziļākajiem noslēpumiem. Šī mācība noliedz loģisko domāšanu, bet praktizē meditāciju, kas ārpus vārdiem un domām vestu uz apskaidrību. Dzens – atklāsme viņpus vārdiem un zīmēm, pieredze, kas nododama no sirds uz sirdi un ved uz apskaidrību.
Mediatīvās formulas piemērs: “Nokrīt viena plūmes ziedlapiņa / Desmittūkstoš pasauļu smaržo”.…