Ģeogrāfiskais stāvoklis: atrodas Centrālāzijā un Austrumāzijā. Pēc platības tā ir otra lielākā valsts Āzijā aiz Krievijas un trešā lielākā pasaulē. Ķīna ir gandrīz tik pat liela cik visa Eiropa. Sauszemes robežu garums ir apmēram 21 500 km, jūras 15 000 km. Ziemeļos tā robežojas ar Mongoliju un Krieviju, ziemeļaustrumos ar Koreju, austrumos to apskalo Austrumķīnas jūra, dienvidaustrumos - Dienvidķīnas jūra. Jūrās ir daudz salu, no kurām lielākās ir Taivāna un Hainaņa. Dienvidos Ķīna robežojas ar Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu un Nepālu, rietumos ar Pakistānu, Afganistānu un Tadžikistānu, ziemeļrietumos ar Kirgizstānu un Kazahstānu.
Platība: 9 572 900 km2
Galvaspilsēta: Pekina
Nacionālais sastāvs: ķīnieši 91,9%, citi 8,1%
Mūža ilgums:
vidējais: 72,88 gadi
vīrieši:71,13 gadi
sievietes: 74,82 gadi (2007)
Iedzīvotāju blīvums: 138 cilv./km2.
Valsts valoda: ķīniešu (mandarīnu dialekts); populāra ir angļu valoda
Reliģijas: daoisti, budisti, musulmaņi 2%, kristieši 3-4%
Naudas vienība: juaņs (CNY)
Valsts pārvaldes forma: sociālistiska tautas republika
Lielākās salas: Ķīnai pieder Makao jeb Aomiņas sala, Taivāna un Honkonga
Zemākais punkts: Turpan Pendi -154 m z.j.l.
Augstākais punkts: Everests 8850 m v.j.l.
Ekonomika
ĶTR ekonomiskā politika balstās uz stingru ekonomikas procesu vadīšanu no valsts varas puses. Valsts vara nosaka makro un mikroekonomikas attīstības plānus un cenšas vispusīgi kontrolēt to izpildi. Tomēr pēdējās desmitgadēs atsevišķās nozarēs valsts varas iejaukšanās ir ievērojami samazinājusies. Tas izpaužas dažādi: gan kā valsts finansējuma samazināšana, gan kā daļēja ekonomisko tiesību nodošana uzņēmumu vai reģionu administrācijai, gan kā privātuzņēmumu ieviešana. Ar ekonomiskiem līdzekļiem - cenas, nodokļi, kredīti, peļņa, alga u.tml., - valsts vara panāk, ka visai atšķirīgos režīmos funkcionējošie saimniecības sektori ir pakļauti vienotai plānveida vadībai. Sākot ar 1996. gadu tika īstenots devītais piecgadu plāns, bet reizē ar to jau tika sākts izstrādāt saimniekošanas stratēģiju līdz 2010. gadam, savukārt 2001. gadā, uzsākot desmito piecgadu plānu, tika uzsākts darbs pie valsts stratēģijas līdz 2020. gadam.
Enerģētika un transports
ĶTR šīs ekonomikas kritiskās jomas. Kaut arī elektroenerģijas ražošana attīstās strauji, tā atpaliek no rūpniecības vajadzībām. Rūpniecības objekti nereti apstājas elektroenerģijas trūkuma dēļ (it īpaši austrumu un ziemeļaustrumu reģionos). Galvenais elektroenerģijas ieguves avots ir ogles (kas neatrisina visas problēmas, turklāt piesārņo vidi). Ziemeļrietumu rajonos vietējās vajadzības pēc elektroenerģijas tiek apmierinātas par 25%, tāpēc daudzas rūpnīcas strādā 3-4 dienas nedēļā. Tā visa dēļ par turpmāko prioritāti šajā jomā pasludināta hidroelektrostaciju celtniecība.…
