III -XVII g.s. Alķīmija. Filozofu akmens meklējumi. Savienoja Aristoteļa filozofiskos uzskatus ar vielu praktiskajām zināšanām, astroloģiju un mistiku. Aleksandrijas alķīmijas praktiskie sasniegumi bija, pilnveidota metode zelta un sudraba izdalīšanai no rūdas ar dzīvsudrabu.
Arābu alķīmija. Metālu izcelšanās sēra un dzīvsudraba teorija. Lai veidotos zelts bez dzīvsudraba un sēra vēl ir nepieciešams īpašs eliksīrs. Eliksīram piemītot brīnišķīgas īpašības izārstēt slimības, dot mūžīgo dzīvošanu. Pilnveidojās laboratorijas tehnika. Tika iegūts fosfors un etiķskābe.
Eiropas alķīmija. Bekons definēja alķīmiju šādi: Alķīmija ir zinātne, kas parāda kā izgatavot un to gatavu. Praktiskie sasniegumi: iegūt vielu, eliksīru, kas pievienota metālam vai negatavam produktam izveido iegūts
karaļūdens, kas šķīdina zeltu
.Minerālskābju iegūšana: sērskābe un slāpekļskābe.
Izgatavoja šaujamo pulveri.
Ķīmija vairāk pāriet uz empīrisko pusi. Tas ir saistīts ar vajadzībām metalurģijā, keramikā, stikla un krāsu ražošanā. Uzkrājas eksperimentālās zināšanas.
XVII -XVIII g.s. Ķīmijas pārvēršanos par zinātni var uzskatīt ar Lavuazjē darbiem. 1777g Lavuazje izveidoja skābekļa degšanas teoriju. Jauns ķīmisko elementu saraksts. Vielu nomenklatūra. Ķīmija izveidojās kā atsevišķa zinātne. Pilnīga atteikšanās no alķīmiskajiem priekšstatiem.…
