Galvenokārt strādājis eļļas un akvareļa glezniecības tehnikās, iemīļotie sižeti ir vēsturiski notikumi, portreti, ainavas un tautas tipāži.
Hūns gleznoja romantizētas ainas no Francijas vēstures – gleznu nosaukumi bija, piemēram, "Bērtuļa nakts priekšvakarā", "Bērtuļa nakts epizode" , "Kārlis IX pie Koliņjī". Daudz pētīja vestures materiālus, lai varētu precīzi attēlot vidi, tērpus u.tml.
Vēlāk Hūns deva priekšroku sadzīviskajam žanram "Galdnieka darbnīca", "Bretaņas zemnieku sēta" , kā arī gleznoja intīmus un reprezentatīvus portretus "Sievietes portrets“
Gleznošanas tehnikā Hūns lietoja brīvu otas triepienu, izteiksmīgas faktūras, krāsainību. Hūns arī pievērsās akvarelim, kur plaši izmantoja gaismēnu attiecības. Viņš bija arī portretists, kā arī plenēra gleznotājs, ar Latviju saistītie darbi ir sadzīviskas ainiņas "Latviete pie skapja". Hūns pievērsa uzmanību tautastērpu studijām.
1855., 1858., 1859.,1860. un 1861. gados iegūtas Pēterburgas Mākslas akadēmijas lielās un mazās sudraba un zelta medaļas, par darbu “Bertuļa nakts priekšvakarā” iegūts akadēmiķa tituls, bet par “Bērtuļa nakts ainu” un “Čigānieti” – profesora vieta. 1865.– 70.g. ņēmis dalību Parīzes Salona izstādēs.…
