Parastā egle.
Mūžzaļš, liels (līdz 40 - 45 m augsts) koks, kas sasniedz 300 gadu vecumu.
Ēncietīgs augs.
Sakņu sistēma ir sekla, tāpēc parasti aug mitrās vietās (dēļ seklās sakņu sistēmas egles vējā bieži tiek izgāztas).
Skujas tumši zaļas, īsas (2-3 cm), uz zariem blīvi. Skujas kātiņš, skujai nobirstot, paliek pie zara.
Dzeltenīgie vīrišķie čiekuri atrodas uz iepriekšējā gada dzinumiem blīvos sakopojumos (skuju žaklēs).
Sarkanie sievišķie čiekuri atrodas iepriekšējā gada dzinumu galos. Tiem nogatavojoties veidojas raksturīgs cilindrisks čiekurs (7-15 cm).
Jaunie čiekuri izaug pavasarī un līdz rudenim sēklas nogatavojas, taču izkaisās tikai nākamajā pavasarī.
Parastā priede.
Liels (līdz 45 m) koks.
Priedes ir saulmīļi.
Priedei ir spēcīga sakņu sistēma ar labi attīstītu mietsakni, tāpēc tās var augt sausā augsnē.
Skujas (4-8 cm) ir saaugušas pa divām kopā.
Sievišķais čiekurs ieapaļš, pirms apputeksnēšanas iesārts, tad zaļš, blīvs. Nogatavojoties sēklām, čiekurs pelēkbrūns. Tie atrodas zaru galotnēs.
Vīrišķie čiekuri aug pa vairākiem kopā jauno dzinumu lejas daļā. Tie ir dzelteni.
Čiekuri izveidojas pavasarī, pēc apputeksnēšanās tie aizveras un maina krāsu, taču neaug. Tikai nākamajā pavasarī sāk veidoties sēklas, un tikai trešajā pavasarī sēklas izkaisās.
…