Šeit viens gads ilgst 12 Zemes gadus, kas nozīmē, ka sava dzimšanas diena būtu ļoti ilgi jāgaida, tomēr atrodoties te, būtu grūti pielāgoties, jo diennakts ilgtu tikai 10 stundas.
Laikapstākļus nosaka Jupitera straujā griešanās un siltuma izdalīšanās no planētas dzīlēm. Tam visam sanākot kopā, izveidojas dažādu spiedienu sistēmas, turklāt šajos apstākļos varētu ātrāk braukt buru kuģi, nevis motorizētie. Tikai jautājums, vai masti izturētu 650 km/h lielo vēja ātrumu?
Pašlaik ir zināmi 63 Jupitera pavadoņi; tas ir vislielākais pavadoņu skaits no Saules sistēmas planētām. 1610. gadā Galileo Galilejs, novērojot Jupiteru ar teleskopu, atklāja četrus lielākos pavadoņus — Jo, Eiropu, Ganimedu un Kallisto, kurus tagad sauc par Galileja pavadoņiem. Tie ir diezgan spoži un riņķo pa samērā attālām orbītām, kas ļauj tos labi novērot pat ar lauku binokli.
Pateicoties Jupitera sistēmas noverojumiem no Zemes, jau 1970-to gadu beigās bija zināmi jau 13 pavadoņi. 1979. gadā, lidojot garām Jupiteram kosmiskās zondes „Voyager-1” un „Voyager-2” atklāja vēl 3 pavadoņus.
Sākot no 1999. gada, ar jaunākās paaudzes teleskopiem tika atklāti vēl 47 Jupitera pavadoņi, lielākā daļa no tiem ir 2-4 km diametrā.
Jupiters parasti ir ceturtais spožākais objekts pie debesīm (aiz Saules, Mēness un Venēras); lai gan dažkārt Marss var pārspēt Jupiteru spožumā, kas gan notiek tikai opozīcijas laikā.
Jupiters ir 2,5 reizes masīvāks par visām pārējām Saules sistēmas planētām kopā ņemot, tā masa ir tik liela, ka baricentrs starp Sauli un Jupiteru atrodas virs Saules virsmas (1,068 Saules rādiusi no Saules centra).
Tā masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.
Virsmas temperatūra ir ap −130 °C (140 K). Jupiteram ir spēcīgs magnētiskais lauks. …
